Nesen satiksmes ministrs Ainārs Šlesers paziņoja, ka pēdējais degvielas cenu kāpums skaidrojams ar iespējamo vienošanos starp degvielas tirdzniecības uzņēmumiem par mazumtirdzniecības cenu noteikšanu.
Nesen satiksmes ministrs Ainārs Šlesers paziņoja, ka pēdējais degvielas cenu kāpums skaidrojams ar iespējamo vienošanos starp degvielas tirdzniecības uzņēmumiem par mazumtirdzniecības cenu noteikšanu. Tas savukārt varētu izraisīt maksas par transporta pakalpojumiem palielināšanos. Cik lielā mērā ministra minētais atbilst patiesībai, “Ziņu” komentētājs Edgars Sauka vaicāja “Astarte nafta” direktoram un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Ojāram Karčevskim.
Vai piekrītat A.Šlesera apgalvojumam, ka “neatkarīgi no cenu palielināšanās vai samazināšanās pasaules tirgū degvielas cenām Latvijā ir tikai nemitīgi augoša tendence”?
Varu apgalvot, ka nekāda degvielas tirgotāju vienošanās nav bijusi un runas par kādu karteli ir tikai runas. Piemēram, “Statoil Latvija” pagājušajā nedēļā pacēla degvielas cenas, tajā pašā laikā “Neste” degvielas uzpildes stacijās tās nemainījās. Līdz ar to aizvakar “Statoil Latvija” degvielas cenu samazināja. Jau vairākkārt esmu teicis, ka Latvijā konkurence starp degvielas tirgotājiem ir ļoti sīva, kas runas par kaut kādu vienošanos padara neauglīgas. (Līdz 2005. gada 31. decembrim valstī licences naftas produktu mazumtirdzniecībai izsniegtas 231, vairumtirdzniecībai – 51 firmai, darbības vietas (gāzes un degvielas uzpildes stacijas) naftas produktu mazumtirdzniecībai – 694 – red.)
Šābrīža cenu celšanos ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, kāpusi naftas cena pasaules tirgū – 48 ASV dolāri par vienu barelu (159 litri). Tas nozīmē, ka palielinājās maksa par benzīnu un dīzeļdegvielu. Otrkārt, audzis ASV dolāra “stiprums” salīdzinājumā ar 2005. gada sākumu. Šie ir patiesie iemesli, kāpēc cēlušās degvielas cenas.
Kāpēc degvielas cenas interesē tieši Satiksmes ministriju?
Mēs kā nozares asociācija domājam, ka šīs ministrijas un ministra atbildības lauks ir cits. Šo gadu laikā asociācija ir tikusies tikai ar vienu satiksmes ministru – Anatoliju Gorbunovu. Tad runājām par atbalstu viņa priekšlikumam ierobežot kravas automašīnās pārvadājamās baļķu kravas. Toreiz atbildējām, ka asociācija ir pret ceļu bojāšanu. Kāpēc degvielas cenu jautājums tā ieinteresējis Šlesera kungu, nemāku izskaidrot. Viņš mūsu asociācijā pēc skaidrojuma nav vērsies.
Vai tas nozīmē, ka Konkurences padomes iespējamā izmeklēšana neko neatklās?
Mūs tā neuztrauc, jo neko prettiesisku neesam darījuši.
Vai esat dzirdējis par nesen Zviedrijā pierādītu norunu starp degvielas tirgotājiem?
Cik zinu, šajā skandālā iejauktas visas lielākās degvielas mazumtirgotāju firmas. Tas noticis 1996. gadā. Tiesvedības process tātad ir ļoti ilgs. Turklāt šajā gadījumā neviens skaļi neteic, ka vienošanās bijusi nevis par degvielas cenām, bet piemērojamām mazumtirdzniecības atlaidēm.
1996. gadā Latvijā vēl nebija apstiprināti pat degvielas aprites noteikumi. To regulēja tikai divi likumi. Pirmkārt, degvielas tirgotāji savstarpējos norēķinos izmanto bezskaidru naudu. Otrkārt, degvielu nedrīkst tirgot no tās pārvadāšanas automašīnām.
Kā prognozējat tālākas degvielas cenas izmaiņas?
Cenu veidošanās mehānisms ir gana sarežģīts, lai mazumtirdzniecības cenas strauji reaģētu uz naftas cenas izmaiņām pasaules tirgū. Domājams, drīzumā gaidāmā ziemas dīzeļdegvielas nomaiņa uz vasaras degvielu šā veida degvielas cenu samazinās. Tas gaidāms martā un aprīlī. To var ietekmēt arī ASV dolāra kursa izmaiņas. Sagaidu, ka maksai par degvielu būs tendence augt. Protams, ne lēcienveidīgi – pussantīma santīma robežās. Vēlos uzsvērt, ka degvielas cenas palielināšanās būtiski neietekmē kravu pārvadājumu izmaksas. Turklāt, ja kravu pārvadātāji tagad tā uztraucas par degvielas dārdzību, jāuzsver, ka lielie kravu pārvadātāji nav Latvijas degvielas uzpildes staciju klienti. To viņi pārsvarā pērk ārvalstīs. Viņus daudz vairāk uztrauc tas, ka uz Latvijas robežas uzstādīti speciāli skeneri papildu degvielas bāku atklāšanai.
