Nedēļa kā jau nedēļa. Radošā darba laiks mijies ar praktisku biznesam veltītu laiku, kas pēc būtības arī ir radoša darba laiks.
Nedēļa kā jau nedēļa. Radošā darba laiks mijies ar praktisku biznesam veltītu laiku, kas pēc būtības arī ir radoša darba laiks. Mans “birojs” ir mājās. Tas nav nekas cits kā viens dators un daudz kontaktu.
Esmu kļuvis par darbaholiķi.
Pirmdiena. Rīta solis. Meitas uz skolu, kā ierasts, pavadīju līdz ārdurvīm. Pēc tam tikšanās ar klientiem. Pēcpusdienā ar mazāko meitu devāmies uz “Jundu”. Viņa zīmēt, es – uz fotostudiju.
Katru otrdienu kopā ar citiem “Jundas” darbiniekiem ejam uz baseinu. Tas mani relaksē. Esmu pateicīgs par šo iespēju. Pēcpusdienā biju Rīgā. Vakarpusē konsultējos par bilžu rāmēšanu.
Trešdiena. Rīta pusē – “birojs”, vēlāk tikšanās ar grāmatnīcas “Valters un Rapa” vadītājiem, lai vienotos par iespējamo sadarbību. Vakarā visa ģimene saiņojām tirdzniecībai paredzētās kartītes.
Ceturtdien bija jāmeklē arhīvā nolikti materiāli, lai pavairotu kādreiz drukātus plakātus. Sakarā ar Aspazijas jubilejas tuvošanos sākās darbs pie vēsturisko bilžu restaurēšanas, ierāmēšanas, jubilejas un reklāmas plakātu veidošanas.
Piektdiena. Braucu uz Liepāju darba darīšanās. Netiku uz baseinu. Skumji.
Sestdien no rīta dodos uz “Jundu” strādāt. Pēcpusdienā – tikšanās ar kādu jaunu klientu no Dobeles. Mazā meita piedalās pilsētas skolu matemātikas olimpiādē. Vakarā visas trīs manas ģimenes meitenes brauks ciemos pie manas mammas. Es netieku. Gribētos, lai darbi virknējas vienmērīgi, tomēr – nesanāk. Pārsvarā sazvanos ar mammu pa telefonu.
Svētdien pārdomāšu dzīvi un turpmāk darāmo. Pagatavosim pusdienas, pievāksim māju.
Jau pusotru gadu lasu labu grāmatu “Miljonāra prāts”. Varbūt pirmsvēlēšanu laikā varu iestarpināt vienu nelielu citātu no tās. Sevišķi tāpēc, ka, strādājot pie partiju reklāmām, ieguvu ļoti labu pieredzi: “Bērni, kuri ar savām labajām verbālajām prasmēm iegūst prestižu skolu diplomus, dažkārt kļūst par pieaugušajiem, kuri skaisti runā, bet kuriem nav ko teikt.
