Ziemā ne viens vien saimnieks, kam pie mājas ierīkots pagrabs, būs ievērojis, ka tajā, ielīduši spraugās vai pieķērušies pie sienām un griestiem, mēdz uzturēties mazi lidojoši zīdītāji, kas ļoti atgādina peles.
Ziemā ne viens vien saimnieks, kam pie mājas ierīkots pagrabs, būs ievērojis, ka tajā, ielīduši spraugās vai pieķērušies pie sienām un griestiem, mēdz uzturēties mazi lidojoši zīdītāji, kas ļoti atgādina peles. Lai arī folklorā minēts, ka no tiem iespējams sagaidīt ne vienu vien ģeķību, uztraukties nevajadzētu. Pagraba saimnieks var lepoties, jo tajā pavadīt gada aukstākos mēnešus izvēlējušies īpaši aizsargājamie sikspārņi.
Kā stāsta viens no zinošākajiem Latvijas sikspārņu pētniekiem LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns docents Gunārs Pētersons, no sešpadsmit Latvijā atrastajām sugām pie mums ziemo astoņu sugu sikspārņi. Parasti par ziemošanas vietām tie izvēlas pazemes tipa telpas – alas un pagrabus. Zinātnieks stāsta, ka temperatūra telpās, kurās ziemā atrasti sikspārņi, ir no mīnus viena līdz plus astoņiem grādiem. Kas notiek, ja termometra stabiņš noslīd zemāk? “Ja sikspārnis ir normālā fiziskā stāvoklī, viņam būtu jāpamostas un jāpārlido uz vietu, kur ir atbilstoša temperatūra. Tas gan nenozīmē, ka pēkšņi ieraudzīsim starp sniegpārsliņām lidojošus sikspārņus,” nesteidz iepriecināt G.Pētersons. Izrādās, siltāku vietiņu dzīvnieciņi meklēs tajā pašā telpā.
Visbiežāk skats, kuru ieraudzīsim pagrabā ziemas sākumā, pirms vēl nav sākušies lielie sali, būs šāds: pie pagraba sienas vai griestiem pieķērušies redzami viens vai vairāki sikspārņi. Tā viņi turas – kāju nadziņi ieķērušies pagraba apmetumā, dzīvnieks karājas ar galvu uz leju, un lidspārni sedz sānus un galvu. Iespējams, smalkās spalvas, kas klāj mazo dzīvnieciņa ķermeni, būs apsarmojušas. Tāpēc dažs labs pagraba saimnieks, iežēlojies par radībiņu, mēģina to ņemt rokās un sasildīt, pat ienesot siltākās telpās. G.Pētersons brīdina, ka to nevajadzētu darīt, jo, pazeminoties temperatūrai, sikspārņi paši to sajutīs un meklēs vietas pagraba dziļākajās spraugās. “Neuztraucieties, ja kāds siltāku vietu meklēs starp kartupeļiem vai dārzeņiem. Pie tajos izgrauztajiem caurumiem vainīgas būs peles un žurkas,” piebilst sikspārņu pētnieks.
Uz jautājumu, vai šie dzīvnieciņi katru gadu ziemošanai izvēlas vienus un tos pašus pagrabus, zinātnieks atteic, ka līdzšinējie pētījumi pieļauj šādu variantu, taču iespējama arī mītnes maiņa. Kā uzskata G.Pētersons, tas gan vairāk saistāms ar to, ka dzīvnieciņi ziemošanas laikā tiekot iztraucēti. Pamodināts sikspārnis zaudēs daudz no uzkrātās enerģijas, un nav izslēgts, ka ies bojā. Nevajag krist arī otrā galējībā – ieraugot sikspārni savā pagrabā, telpu aizslēgt un visu ziemu vairs neiet iekšā. Latvijā atrastas divas sikspārņu sugas, kas ziemu pavada pagrabos – ziemeļu un garausainais. “Cilvēki pagrabus izmantojuši simtiem gadu, tāpēc var pieņemt, ka šāda līdzās sadzīvošana šīm sugām ir pieņemama,” domā pētnieks.
Latvija jau pirms vairākiem gadiem parakstījusi starptautiskas konvencijas un līgumus, kas paredz, ka tiks realizēta tā saucamā bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma. Tā ir plaša un sastāv no daudzām apakšprogrammām, no kurām viena ir “Sikspārņu monitorings”. Apakšprogrammas mērķis ir sekot sikspārņu sugu skaita izmaiņām gada laikā. Sikspārņu monitorings ietver daudzveidīgus pētījumus, un šo dzīvnieciņu uzskaite mazajos pagrabos ir tikai daļa no tiem.
G.Pētersons atzīst, ka cilvēku, kas varētu veikt šo interesanto darbu, nav daudz. Viņš aicina ikvienu Jelgavas rajona iedzīvotāju iesaistīties nozīmīgajā starptautiskajā pētījumā. Interesanti, ka Jelgavas rajons ir viens trijiem tā saucamajiem parauglaukumiem, kuros tiek veikti šādi pētījumi. Otrs atrodas Ļaudonas pusē Teiču rezervāta apkaimē, bet trešais – Ķemeru Nacionālajā dabas parkā un tā apkaimē.
Ja kādu ieinteresējis zinātnieka stāstījums un ir zināmi pagrabi, kuros pa ziemu uzturas šie aizsargājamie dzīvnieki, viņš tiek aicināts palīdzēt nozīmīgajam Eiropas mēroga pētījumam. G.Pētersons stāsta, ka labi palīgi esot skolēni, kas projektu nedēļās varētu apzināt pagrabus, kuros ziemā mājo sikspārņi.
Par saviem atradumiem var ziņot G.Pētersonam LLU Veterinārmedicīnas fakultātē K.Helmaņa ielā 8, tālrunis 3027666 vai 9439097. Ja pieejams internets, var rakstīt e – pasta vēstuli: [email protected].
