Zirgam aukstums neskādē. Tādā laikā (vakarrīt mūsu pusē reģistrēti –27 grādi) zirgkopības mācību centrā «Mušķi» lielākās bažas rada ūdensvads, kas nāk no dziļurbuma.
Zirgam aukstums neskādē. Tādā laikā (vakarrīt mūsu pusē reģistrēti –27 grādi) zirgkopības mācību centrā “Mušķi” lielākās bažas rada ūdensvads, kas nāk no dziļurbuma. Ja caurules aizsalst, tad nu gan jācērt āliņģis Misā vai dīķī, bet ar spaiņiem trīsdesmit zirgu tik viegli nepadzirdīsi.
No vairāk nekā desmit tūkstošu lielās LLU studentu saimes tieši Lauksaimniecības fakultātē trīsdesmit ir tādi, kuru studiju programma saucas hipoloģija. To nevar studēt neklātienē jeb nepilna laika studijās, jo reāli jābūt klāt – jārod kontakts ar dzīvnieku, jāprot salikt zirglietas un detalizēti jāapgūst to nosaukumi. Gudrību, visādu nianšu tur ir daudz. Zinātnieki uzskata, ka zirgi uz Zemes dzīvo jau vairāk nekā piecdesmit miljonus gadu. Tas ir reizes trīsdesmit vairāk nekā “homo sapiens” – mūsdienu “dabas kroņa” senči.
“Zirgs nav kā cilvēks. Ja iegūsi zirga uzticību, tas nekad tevi nenodos. Jebkurā situācijā palīdzēs. Darbojos sporta veidā, kas prasa ļoti daudz pacietības, – iejādē. Var teikt, zirgam mācu dejot,” stāsta Kristīne Rozīte, iejādes trenere. Jāšanas sports mums nav tik atbalstīts, ka Kristīne ar to varētu nodarboties pilnībā, tādēļ viņas pamatdarbs ir kādā būvfirmā. Patlaban gan Kristīne auklē pirms trim mēnešiem pasaulē nākušo dēliņu Lauri.
“Zirgam un jātniekam vienam otru ļoti jājūt – jābūt kā kopā saaugušiem. Ja kumeliņš audzis laba cilvēka rokās, jātnieks viņa uzticību var iegūt jau pirmajā dienā. Ja zirgs nāk no saimnieka, kas nav bijis pret to akurāts, tad līdz savstarpējai uzticībai paiet ilgāks laiks. Taču, lai apgūtu sarežģītākos iejādes elementus, dažkārt diendienā jātrenējas pat septiņi astoņi gadi,” piebilst Kristīne.
Uz “Mušķiem” ziemā dodas ne tikai sportisti, bet arī maksas jātnieki un ragavu braucēji. Protams, ikdienā esam pieraduši braukt ar automašīnām. Diez vai kāds būtu ar mieru rītā pirms došanās uz darbu uzvārīt divdesmit piecus vai pat četrdesmit litru ūdens, ko tad verdošu ielietu kannā. Šis primitīvais radiators tad būtu jāieliek kamanās. Te nu brauciena laikā iznāktu laba sildītava velteņos ieautajām kājām. Jelgavas rajonā reģistrēts tikai trīssimt zirgu, un visi domāti sportam un izklaidei, nevis sadzīves vajadzībām. Piemēram, Latgalē tas ir citādi. Tur Daugavpils rajonā vien ir divarpus tūkstoši zirgu. Tas nozīmē, ka ar tiem tiek braukts uz veikalu, pastu, piena savākšanas punktu. Latgalē kārtīga ausaine, dubulti cimdi, velteņi nav etnogrāfisks retums. Un varbūt, ka, tālāk braucot, kamanās tiek celta arī minētā kanna ar verdošo ūdeni.
Izrādās, ka garos ziemas vakaros uz “Mušķiem” zvana arī cilvēki, kuriem nav nekādas patikšanas vērt staļļa durvis. Proti, tie ir krustvārdu mīklu minētāji. “Mušķu” saimniecei Edītei Rozītei, piemēram, ir jautāts: “Kas ir silksnis? Kas okseris?” Tad nu bijis jāpaskaidro, ka pirmais ir mīkstais spilvens starp saku koka detaļām un zirga kaklu, savukārt otrais – šķērslis jāšanas trasē, kas sastāv no diviem paralēliem pārlikņiem, kas atrodas zināmā attālumā viens no otra. Okseris liek zirgam pirms barjeras ne tikai palēkties uz augšu, bet arī lidot uz priekšu. “O, jā. Viss “sapas”,” telefonā pateicīgi noņurdējis zvanītājs.
Jāpiebilst, ka Zemgalē zināmais vārds “sakas” kādreiz var tikt nesaprasts. Latvijā ir vietas, kur konstrukciju, ko mauc zirga kaklā, sauc par paugām. Valoda ir bagāta, un “Mušķos” cenšas, lai šie vārdi neaiziet nebūtībā.
Lai arī sals, bet gaisā jau jūt pavasari. “Mušķu” saimniekiem šķiet, ka drīz viņi var nokļūt gandrīz vai pilsētas centrā. Tepat uz Dalbes pusi Misas krastā diezgan lielā platībā izpirktas un transformētas vecās lauksaimniecības zemes, kurās domāts būvēt kotedžas. Ne vienu vai divas, bet vairākus desmitus. Zirgiem gan ganībām zemes pietiek, vienīgi sienu nāksies iepirkt kaut kur tālāk no lielajām pilsētām.
***
Zirgkopības mācību centrs “Mušķi”
– Dibināts 1960. gadā līdz ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu.
– 1961. gadā tur sākas zootehnikas specialitātes studentu apmācība.
– Jelgavā Pils salā notiek pirmās sacensības jāšanas sportā – šķēršļu pārvarēšana.
– 1975. – 1977. gadā rit jaunā trīsdesmitvietīgā staļļa būvniecība, tajā ir arī sportistu ģērbtuves un dušas.
– 2001. gadā LLU uzņem pirmos studentus hipoloģijas studiju programmā.
– 2004. gadā uzbūvēta sporta manēža 1300 kvadrātmetru platībā.
– “Mušķos” izauguši valsts čempioni. 2002. gadā četrkārtējā Latvijas čempione ar zirgu Lagoss izcīna zelta medaļu pasaules kausa sacensību posmā Polijā.
