Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāle. Tā ir daudzu mazo censoņu ilgota uzstāšanās vieta, kur rādīt spēles māku vēlas vai ikviens, bet tiek nedaudzi. Pagājušās sestdienas koncerts «Talants Latvijai» bija atlase gada lielajam noslēguma koncertam finālam.
Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāle. Tā ir daudzu mazo censoņu ilgota uzstāšanās vieta, kur rādīt spēles māku vēlas vai ikviens, bet tiek nedaudzi. Pagājušās sestdienas koncerts “Talants Latvijai” bija atlase gada lielajam noslēguma koncertam finālam.
Šoreiz Jelgavas Mūzikas skolu pārstāvēja 14 audzēkņu, sākot no jaunākajām klasēm, līdz pat izlaidumniekiem, iekļaujoties atvēlētajā 45 minūšu laikā.
Kādas pārdomas radās, noklausoties šo programmu? Tā uzrunāja klausītāju, nebija pārblīvēta ar tīri tehniskiem skaņdarbiem, vārdu sakot, veidota atbilstoši šodienas prasībām. Arī koncertantu līmenis bija ļoti labs, lai gan dažbrīd vēlējos dzirdēt lielāku atraisītību un māksliniecisku dzirksti. Bet varbūt svinīgā zāles gaisotne, cita akustika, uzdevuma nopietnība arī saistīja jaunos talantus? No jaunāko klašu audzēkņiem uzteikšu Ronaldu Lindi (3. flautas klases audzēknis, pedagogs Mārtiņš Jauģietis, koncertmeistare Silvija Karčevska) G.F.Telemaņa “cantabile” atskaņojumā, priecējot ar muzikalitāti, iejušanos vecklasikas kompozīcijā. 3. klavieru klases audzēkne Aleksandra Predibailo (pedagoģe Inta Gutāne) uzbūra brīnišķīgu poļu dzīves ainu F.Šopēna Polonēzē. Ar atraisītu priekšnesumu saistīja 2. flautas klases audzēkne Zane Zvirbule (pedagoģe Ginta Zīģele, koncertmeistars A.Gloņins) Steibelta darbā “Bumbiņa”. Pārāk īss bija Roberta Pelēņa pieteikums Johana Hummeļa Ekosēzē (1. fagota klase, pedagogs Gunārs Endzelis), bet maza talanta dzirkstelīte, manuprāt, jau parādījās. Tīrāk, precīzāk atlases koncertā savā skolā spēlēja 4. sitamo instrumentu klases audzēknis Nils Klāvs Kurpnieks (pedagogs Vitālijs Čakšs, koncertmeistars Edgars Šķerbergs), vairāk pārliecinot ar temperamentā kūsājošu priekšnesumu Roikjera Koncerta 3. daļas priekšnesumā.
Muzikāli, bet vēl pabikli raisījās mazās vijolnieces Aleksandras Mališkinas spēle P.Čaikovska opusā “Saldie sapņi”.
Manuprāt, ļoti grūts uzdevums bija uzticēts 5. akordeona klases audzēknim vairāku konkursu (šogad arī reģionālā) laureātam Vladimiram Aļeksejevam (pedagoģe Alevtina Timofejeva) Astiēra Valsī arabeskā, kas prasa gluži “listisku” spožumu, pat bravūru. Bet sniegums raisījās vairāk klusināti, liriski. Nesen no J.Dotcauera konkursa Drēzdenē atgriezās Deniss Jankovskis (pedagoģe Irina Titarenko, koncertmeistars Raits Rozenbergs). Viņa sniegumā klausījāmies N.Paganīni Variācijas uz vienas stīgas. Manuprāt, topošajam čellistam tas ir atbilstošs darbs, kur var parādīt arī drastiskumu, nebēdnību, pat zināmu naivitāti. Šoreiz varbūt mazliet pietrūka kompaktuma formveidē, un, ak, šie flažoleti (kaut gan “dzīva, elpojoša” priekšnesuma dēļ tos varu arī piedot!). Vizuāli plastiskas, dejiskas bija 6. klases audzēknes Zanes Rubesas rokas F.Šopēna valša priekšnesumā. Koncerta izskaņā brīvi nepiespiestais Dezmonda “stiķis” – “Spēlējam uz pieci”, ko izpildīja Ronalds Joels (6. klase, pedagogs Vitālijs Čakšs).
Koncertā ieskanējās arī tautiskā stīga – 7. klases audzēkne Evija Stumbre uzbūra pasteļtoņos veidoto savas skolotājas Birutas Derumas kompozīciju “Mākoņu deja vējā”.
