Pēdējā laikā vairāki Latvijas politiķi un masu informācijas līdzekļi pauž pārliecību, ka apvienība «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK esot atteikusies no savas politiskās identitātes, latviskas Latvijas principa.
Pēdējā laikā vairāki Latvijas politiķi un masu informācijas līdzekļi pauž pārliecību, ka apvienība «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK esot atteikusies no savas politiskās identitātes, latviskas Latvijas principa, kļuvusi gandrīz vai par kosmopolītisku partiju un pilnībā zaudēšot savu vēlētāju uzticību.
Taču, vērojot Latvijas politiskās dzīves notikumus, varam pārliecināties par to, ka šīs cerības ir veltīgas. «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nav atteikusies un arī neatteiksies ne no viena sava politiskā pamatprincipa. Tieši pretēji pēdējā laikā partija ir darījusi visu, lai smagajā un pretrunīgajā politiskajā situācijā nepieļautu tādas pārmaiņas valsts politiskajā kursā, kas varētu apdraudēt Latvijas kā nacionālas un eiropeiski orientētas valsts attīstību, padarīt Latviju par Krievijas satelītvalsti.
«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pēdējos divos mēnešos bija vajadzīga īpaši pārdomāta, elastīga taktika, un partija rēķinājās arī ar to, ka var sastapties ar dažu savu atbalstītāju īslaicīgu neizpratni.
Partijai bija jāizdara izvēle starp diviem rīcības variantiem laikā, kad aizvien nekaunīgāka un skaļāka kļuva Krievijas kampaņa pret Latviju. Pirmais rīcības variants pateikt kategorisku «nē» jebkādām diskusijām par grozījumiem Pilsonības likumā un saglabāt pilnīgu politisko «nevainību», vienlaikus pieļaujot G.Krasta valdības krišanu un tādas klaji prokrieviskas valdības izveidošanu, kas grozītu Pilsonības likumu, absolūti nerēķinoties ar Latvijas nacionālajām interesēm neprasot no naturalizācijas pretendentiem nekādus lojalitātes apliecinājumus, un piekāptos nekaunīgākajām Krievijas prasībām.
Otrs rīcības variants sākt diskusiju par saprātīgiem grozījumiem šajā likumā, vienlaikus saglabājot labēji centriski orientēto valdību un uzlabojot sadarbību ar mūsu ASV un Eiropas sabiedrotajiem. Apvienība «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK izvēlējās šo otro variantu, kas saglabā partijai iespēju kontrolēt naturalizācijas gaitu, turpina Latvijas kā nacionālas un vienlaikus eiropeiskas valsts attīstību.
Izskanējušas bažas par to, vai tikai «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK diskusiju dēļ nepieļaus tādu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kas ievērojami mainītu Latvijas pilsoņu kopumu. Taču šādas bažas nav pamatotas. Pievērsīšos jautājumam par tā dēvētajiem naturalizācijas logiem.
Latvisku Latviju «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK redz kā mūžīgu vērtību, nevis tikai dažu gadu vai gadu desmitu perspektīvā. Tāpēc ne jau tas, vai kāda cilvēku grupa var sākt kandidēt uz pilsonību 1999., 2000. vai 2001. gadā ir būtiskākais.
Atbilstoši spēkā esošā likuma normām 2003. gadā tik un tā uz pilsonības saņemšanu varēs kandidēt visi Latvijā legāli dzīvojošie nepilsoņi. Vienlaikus jāatceras arī tas, ka saskaņā ar likumu grozījumi «logu» sistēmā stājas spēkā tikai gadu pēc to pieņemšanas Saeimā, proti, pats ātrākais termiņš ir 1999. gada nogale.
Zinot tehnisko iespēju noteiktos naturalizācijas procesa reālos tempus, faktiski ir runa par nepilsoņu iespēju nedaudz ātrāk pieteikties rindā uz naturalizāciju.
Šajā situācijā svarīgi ir skaidri pateikt Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem nekad un nekādos apstākļos Latvijas pilsonību nebūs iespējams saņemt bez nopietnām latviešu valodas, vēstures un Satversmes zināšanām.
Neviennozīmīgs ir jautājums par Latvijā pēc neatkarības atgūšanas dzimušo bērnu pilsonības iegūšanu. Pieļaujot šo bērnu automātisku reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanu pārbaudes laikā, kad vēl nav pabeigta izglītības sistēmas pāreja uz mācībām latviešu valodā, tiktu būtiski apdraudētas cittautiešu integrācijas iespējas latviskajā vidē, jo viņiem mazinātos motivācija apgūt latviešu valodu.
Mēs uzskatām, ka jautājums par šo bērnu pilsonību ir cieši saistāms ar Valsts valodas un Izglītības likuma pieņemšanu un īstenošanu. Tieši tādēļ, pēc «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ierosmes, valdību veidojošo frakciju vienošanās protokolā tika noteikts, ka jautājums par neatkarības gados Latvijā dzimušo bērnu pilsonību ir saistīts ne tikai ar M. van der Stūla rekomendācijām, bet arī nepieciešamību apgūt latviešu valodu. Ar šo valdības frakciju vienošanās punktu arī ir izskaidrojama «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcijas deputātu sākotnējā atturēšanās Saeimas balsojumā par Ministru kabineta iesniegtajiem grozījumiem Pilsonības likumā.
Frakcija nevarēja atrast skaidru atbildi, kā šiem bērniem, kurus vecāki lūgs reģistrēt kā Latvijas pilsoņus, tiks nodrošināta latviešu valodas apguve. Tikai tad, kad, papildinot iesniegto grozījumu projektu, uz šo valdības frakciju vienošanās protokolā fiksēto principu būs gūta viennozīmīga atbilde, «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāti varēs atbalstīt projektu.
Integrāciju (vai latviskāk sakot iekļaušanos) mēs saprotam kā latviešu valodas un vēstures apgūšanu, uzticību Latvijas valstij, cieņu pret latviešu tautu, tās tradīcijām un kultūru. Nekad Latvijā nebūs vietas cilvēkiem, kas uzskata par pazemojumu tās valsts valodas, vēstures un kultūras apgūšanu, kurā viņi dzīvo. Šai cilvēku grupai mēs varam piedāvāt tikai vienu ātrāk izbraukt uz viņiem tīkamāku zemi.
Latvijas valdībai un parlamentam ir jānosaka nemainīgi un skaidri naturalizācijas un integrācijas procesos ievērojamie principi. Tas ir vajadzīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir jāgarantē latviešu nācijas drošība par savu nākotni dzimtajā zemē, par Latvijas kā nacionālas valsts attīstību, virzību uz Eiropu, nevis NVS.
No otras puses, skaidri un godīgi ir jāpasaka Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem, ka tikai lojalitāte, latviešu valodas prasme un cieņa pret latviešu tautu var dot viņiem drošību par nākotni, ka Latvijā nekad nebūs otras valsts valodas un padomju laika privilēģiju.
Saeimā pārstāvēto politisko partiju uzdevums ir noteikt šos principus Latvijas likumos, iekļaujot Satversmē vienīgi tautas nobalsošanā grozāmu pantu, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Ne mazāk nozīmīgi ir arī strādāt jaunā Valsts valodas likuma pieņemšanā, kas garantētu latviešu valodas noteicošo lomu visās dzīves jomās, arī privātajā sektorā, un izglītības sistēmas pārejas uz mācībām latviešu valodā.
«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcija jau ilgāku laiku strādā ar šiem uzdevumiem, un nav iemesla cerēt, ka mēs varētu novērsties no sava pamatmērķa latviskas, pārtikušas un demokrātiskas Latvijas valsts attīstības.
