Ozolniekos pansionātā «Zemgale» aprūpēts savā istabiņā dzīvo Jānis Kiršbaums, kura garā mūža piedzīvojumiem bagātās gaitas sākušās Rūjienā 1908. gadā.
Ozolniekos pansionātā “Zemgale” aprūpēts savā istabiņā dzīvo Jānis Kiršbaums, kura garā mūža piedzīvojumiem bagātās gaitas sākušās Rūjienā 1908. gadā. Daudz pieredzēts un pārdzīvots. Bet no viņa atmiņas neesot izgaisusi tikšanās ar Kārli Ulmani, pirmās Latvijas valsts vadoni. Par to Kiršbauma kungs runājis ar pansionāta iedzīvotājiem, un šī ziņa nonāca līdz zemessargu rotas komandierim Jānim Melnim un šā raksta autoram. Abi ar J.Melni ieradāmies pansionātā, lai pierakstītu stāstījumu. Ar gandrīz simts gadu veco vīru sarunāties nebija viegli. Varējām saprast, ka viņš divas reizes bijis tiesāts, ieslodzījumā sists, ielikts pat nāvinieku kamerā. Kaut kādā veidā Kiršbaums nokļuvis Krievijas pilsētiņā Borovskā (kartē atradām trīs pilsētas ar šādu nosaukumu). Tur saticis kādu jaunekli, kas viņu aizvedis uz vietu, kur dzīvojuši pieci latvieši. Viens no viņiem bijis Ulmanis. Kad pārjautājām, vai tiešām tas bija agrākais valsts vadonis, Kiršbauma kungs atbildēja: “Vai tad es Ulmani nepazītu!” Ulmanis stāstījis, ka strādājot kolhozā, bet esot slims. Pēc kāda laika tas pats Borovskas jauneklis teicis, ka Ulmanis nomiris ar “krupi” (var domāt – audzēju) un aprakts nevis kapos, bet turpat tīrumā, jo skaitījies fašists.
No Kiršbauma kunga stāstītā var saprast, ka pēc atgriešanās no izsūtījuma viņš apmeties uz dzīvi Jelgavā. Strādājis Linu kombinātā un Konservu fabrikā. Varbūt kāds no bijušajiem darbabiedriem atceras Jāni Kiršbaumu, un varbūt viņš agrāk kādam stāstījis par tikšanos ar Ulmani. Tad šī informācija, iespējams, būtu vairāk saprotama.
Redakcijas piezīme. Tautā dzīvo leģendas par to, ka Kārlis Ulmanis redzēts izsūtījumā un kaut kur bijušās Padomju Savienības teritorijā atrodas viņa kaps. K.Ulmaņa muzeja vadītājs “Pikšu” saimnieks Gunārs Ulmanis pret tām izturas visai noraidoši. Līdzīgs viedoklis ir arī vēsturniekam Aināram Bambālam, kas deviņdesmito gadu sākumā piedalījās ekspedīcijā uz Krasnovodsku, kur tika meklēts K.Ulmaņa kaps. Interesanti, ka Krievijas prezidents Boriss Jeļcins centies sekmēt šīs ekspedīcijas darbu. Tomēr rezultāta nav. Te nu paliek vieta domām un vīzijām, kurām gribi – tici, gribi – netici.
