Pagājusī nedēļa man, strādājot LLU Uzņemšanas komisijā, saistās ar diviem lielākiem un, protams, daudziem maziem darbiņiem (tie, kā vienmēr, aizņem visvairāk laika).
Pagājusī nedēļa man, strādājot LLU Uzņemšanas komisijā, saistās ar diviem lielākiem un, protams, daudziem maziem darbiņiem (tie, kā vienmēr, aizņem visvairāk laika). Viens lielais darbs bija gatavošanās tradicionālajai izstādei “Skola 2005”, kas šīs nedēļas nogalē notiek Rīgā, starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala”. Otrs lielais darbs – LLU atvērto durvju diena, kas norisināsies 18. martā.
LLU Informācijas centrs krietni pastrādājis mūsu augstskolas ekspozīcijas iekārtošanā Ķīpsalā. Tad nu Uzņemšanas komisijai ar savu šim pasākumam izveidoto studentu komandu šī ekspozīcija “jāapdzīvo”. Vairākkārt jāpārdomā un jāapsver viss, kas būtu nepieciešams studentiem, jo tieši viņi ir tie, kuri katru gadu rosās pie mūsu stenda un visvairāk runā ar izstādes apmeklētājiem. Skatos uz viņiem ar apbrīnu – acīs liela atbildības izjūta, nopietnība un tajā pašā laikā jauneklīgs azarts. Manuprāt, viņiem pietiek gan pacietības, gan interesantu argumentu, lai jauniešiem pamatotu augstskolas izvēli par labu LLU.
Neviļus ienāca prātā, ka pērn starp izstādes “Skola 2004” bukletiem un reklāmas materiāliem atradu mazu lapiņu ar šādu tekstu: “Nenogurdināmība. Ar lielu mīlestību paveikts darbs ļauj izjust, kas ir nenogurdināmība. Ja mīlestība ir stipra, tad nekas neliksies par grūtu, darbs sniegs prieku un apmierinājumu. Nenogurdināmība ir apzināšanās, ka katra mana doma, vārds un darbība ir nozīmīga un dāvina labumu daudziem.”
Tādi, lūk, ir mani (ja tā drīkst saukt) studentiņi, kas nenogurstoši strādā Ķīpsalā no ceturtdienas līdz pat svētdienas vakaram.
Otrs lielais darbs, kas vēl priekšā, ir atvērto durvju diena 18. martā, kad gaidīsim visus, kuriem ir interese par mūsu universitāti, kā arī tos, kas vēlas tuvāk iepazīt Jelgavas pili un LLU fakultātes. Tiks piedāvāta vienreizēja iespēja bez maksas apskatīt gan pils muzeju un hercogu kapenes, gan arī lasītavu, sporta namu, fakultāšu laboratorijas un auditorijas. Interesanta solās būt nesen uzņemtā videofilma par LLU un studentu dzīvi.
Jāpiebilst, ka sestdienās universitātē jau notiek sagatavošanas kursi reflektantiem, kas vēlas uzlabot savas zināšanas atsevišķos vidusskolas mācību priekšmetos. Svētdienā tomēr cenšos atrast laiku arī nelielai atpūtai. Lielākā daļa mājas darbu jau paveikti darbdienu vakaros. Ziemā enerģiju uzņemu galvenokārt no grāmatām un mūzikas. Gluži tāpat kā spēju vienlaicīgi darīt vairākus darbus uzreiz, arī grāmatas man “sarodas” vairākas vienlaicīgi. Tad es tās visas lasu atkarībā no noskaņojuma un izjūtām. Pašlaik tā ir Ričarda Baha, Svami Vīvekanandas un Ekharta Tolles ezoteriskā literatūra. Tuvākajā laikā vēlētos izlasīt Jāņa Lejiņa vēsturiskā romāna “Zīmogs sarkanā vaskā” 2. grāmatu. Labprāt klausos klasisko vai estrādes mūziku, bet iedvesmu smeļos japāņa Kitaro un tepat Eiropas komponista Karuneša skaņdarbos. Meditācija, kas atņem nogurumu.
Šajā nedēļas nogalē, izmantojot to, ka būšu Rīgā, apciemošu meitas Gitas ģimeni un mazdēliņu. Abi mani dēli patlaban nav Latvijā. Jaunākais Guntis strādā Anglijā, bet vecākais dēls Gatis ir viens no tiem, kas ar Latvijas valsts finansējumu sniedz palīdzību Dienvidaustrumāzijā, cunami un zemestrīču postījumu apgabalos. Viņš strādā Latvijas firmā “GM Helicopters”, kas ar savu tehniku transportē humāno palīdzību vai strādā celtniecības darbos. Mani tik daudz neuztrauc iespēja, ka šeit varētu atkārtoties kaut kas līdzīgs no mūsdienās lielākās dabas katastrofas, kā sociālie nemieri. Priecājos, ka mūsdienu sakaru tehnika dod iespēju sazināties par spīti lielajiem attālumiem.
