Pagājušajā nedēļā sociālās aprūpes centrā «Zemgale» bija īpašs pasākums. Laulības slēdza četri pansionāta iemītnieki – Ingrīda Vērse un Zigurds Šturme, Māra Andersone un Aleksandrs Antonovs.
Pagājušajā nedēļā sociālās aprūpes centrā “Zemgale” bija īpašs pasākums. Laulības slēdza četri pansionāta iemītnieki – Ingrīda Vērse un Zigurds Šturme, Māra Andersone un Aleksandrs Antonovs.
Viņus salaulāja Ozolnieku novada Dzimtsarakstu nodaļas pārzine Ārija Lakute, bet par laulību lieciniekiem bija pansionāta direktore Astrīda Kroģere un sekretāre Diāna Valtere. Apsveicēji ar ziediem rokās, sirdsveidīgi kliņģeri, grozs ar augļiem un laba vēlējumi katrai jaunajai ģimenei, kafijas galds, kas aprūpes centra dažkārt vienmuļo dzīvi padarīja krāšņu.
“Latvijas Republikas vārdā es jūs pasludina par vīru un sievu,” ceremonijas beigās, kā jau tas pieņemts, teica Ā.Lakute. Viņai pirmo reizi bijis gods laulāt divus pārus uzreiz.
Katram jaunlaulātajam dzīve vijusies pa atšķirīgu ceļu, taču kopīgs visiem ir viens – tagadējā mājvieta un jaunas dzīves sākums. Par savu dzīves gājumu īsi pastāstīja 1938. gadā dzimušie Aleksandrs un Māra.
Aleksandra kungs invaliditāti ieguvis 25 gadu vecumā satiksmes negadījumā, kad, kā pats saka, viens muļķis izdarījies ļoti kļūmīgi. Smagas galvas traumas dēļ viss mūžs nolemts uz ratiņiem un viena roka kustību nespējīga. Jau divdesmit gadu viņš vada šajā mājvietā. Priecīgākās dienas sākušās, kad pirms diviem gadiem šeit ieradusies Māra, kas savu darba mūžu vadījusi kā skolotāja tagadējā Valsts ģimnāzijā. Mārai nav bērnu, pirmais vīrs viņā saulē. Nedzirdēšanas dēļ viņai vairs nav bijis citu dzīves alternatīvu kā aprūpes centra paspārne. “Viņa staigāja viena un skumja. Skatos – iet veca sieviņa ar spieķīti. Gribas parunāties. Kas runās ar nedzirdīgu cilvēku? Tad izdomāju, ka varētu sarakstīties, papīru tak var dabūt. Pamazām veidojās draudzība. Viņa man palīdzēja uzvilkt kādu kreklu, džemperi, piešūt pogu, salabot kabatu, bet es ar viņu sarunājos rakstiski.
“Ziņas” uzdeva Māras kundzei vairākus rakstiskus jautājumus. Viņa apliecināja, ka ar dzīvi ir apmierināta. Dažkārt bijušie darbabiedri viņu arī apmeklējot jaunajā mājvietā, un, kopš iepazinusies ar Aleksandru, sākusi interesēties par kristīgo ticību. “Draugs palīdzēja izprast daudz ko tādu, par ko agrāk nedomāju,” viņa smaidot teica.
Aleksandra un Māras kopīgajā istabiņā ir televizors. To Aleksandra kungs sev uzdāvinājis 60 gadu jubilejā. Pie sienas redzams Māras kundzes rokdarbs.
