Jelgavas kultūras namā var apskatīt fotogrāfiju izstādi par seriāla «Likteņa līdumnieki» tapšanu, redzēt fotomirkļus, kas sarežģītajā filmēšanas procesā dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti filmā.
Jelgavas kultūras namā var apskatīt fotogrāfiju izstādi par seriāla “Likteņa līdumnieki” tapšanu, redzēt fotomirkļus, kas sarežģītajā filmēšanas procesā dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti filmā, un arī jau skatītus kadrus no tautā iemīļotā svētdienas vakarā gaidītā skatāmgabala.
Izstādes atklāšanu ar savu klātbūtni kuplināja tetraloģijas autors Vladimirs Kaijaks, scenārija autore Māra Svīre, Jāņa lomas atveidotājs Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis un fotogrāfs Valdis Ilzēns. Diemžēl režisore Virdžinija Lejiņa nevarēja ierasties savas noslogotības, bet producente Daina Dumpe – vīrusa visatļautības dēļ.
“Līdumnieku” Jānis atklāja, ka viņam kā Egilam, kurš audzis pilsētā, visgrūtāk bijis tikt galā ar brūnu govi, kas gājusi nepareizā virzienā.
Savukārt “Līdumnieku” pirmavota V.Kaijaka norādījumos der ieklausīties. Viņš aicināja grāmatu nelasīt kā filmu, filmu neskatīties kā grāmatu, šos darbus nesalīdzināt. “Uz ekrāna nevar parādīt manu varoņu domu aprakstus. Režisore izvēlējusies ļoti izcilus aktierus, kas ne vienmēr atbilst literārajam tēlam manā iztēlē, bet bieži vien ir radniecisks. Jo vairāk skatos, jo vairāk patīk. Seriāls ir kā narkoze. Ja ielīpam, netiekam vaļā. Nelaime tā ir tad, ja gribas strādāt, bet nav laika.”
Savukārt scenāriste M.Svīre atklāja savu iebildi, ka “Likteņa līdumniekus” dēvē par seriālu. Viņasprāt, būtu jaukāk, ja to sauktu par lielfilmu, jo vārdam “seriāls” ir lipīguma piegarša.
Viņa un visa “Likteņa līdumnieku” plašā ģimene cer, ka šovasar Nārbuļos uzņems lielfilmas nākamās sērijas. “Mums šī Nārbuļu saimes un saimniecības lieta jānoved līdz mūsdienām. Latvijā traģiski ir ne tikai cilvēku, bet arī māju likteņi,” teica scenāriste.
