Ar mērķi samazināt ES ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem, kas radušies no lauksaimnieciskās darbības, virkne vides prasību tiks piemērotas Latvijas saimniecībām īpaši jutīgajā teritorijā.
Ar mērķi samazināt ES ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem, kas radušies no lauksaimnieciskās darbības, virkne vides prasību tiks piemērotas Latvijas saimniecībām īpaši jutīgajā teritorijā. Par tādu vairāku valstu erudītu speciālistu komanda atzinusi arī Jelgavas rajonu.
Lai gan paaugstināta nitrātu koncentrācija un ne tik laba ūdens kvalitāte gruntsūdeņos konstatēta tuvāk pie Rīgas, Zemgale, tostarp Jelgavas rajons, izceļas ar nepievilcīgiem statistikas datiem – cik tiek lietoti slāpekli saturoši minerālmēsli. Mūsu pusē ir arī vairākas lielas dzīvnieku mītnes. Tādējādi augstākais ūdens piesārņojuma ar nitrātiem riska līmenis noteikts Dobeles, Bauskas, Pierīgas un Jelgavas rajonā. Tas nozīmē, ka tur jāievēro virkne vides prasību. Tās apkopotas normatīvajos aktos jeb nitrātu direktīvās par ūdens aizsardzību pret piesārņojumu, kas radies no lauksaimnieciskās darbības. Šīs prasības pagājušajā nedēļā Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja organizētā tikšanās reizē speciālisti apsprieda kopā ar mūsu rajona lielākajiem zemniekiem.
Mēslojuma ierobežojumi
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciāliste Ingrīda Grantiņa informēja, ka rīcības programma Latvijā noteiktajā īpaši jutīgajā teritorijā jāīsteno līdz 2008. gadam. Pēc tam notiks ES ekspertu audits mūsu zemnieku saimniecībās. Rīcības plāns prasa saimniecībās, kurās ir vairāk par piecām dzīvnieku vienībām (tās aprēķina ar īpaši noteiktu koeficientu), sakārtot un izbūvēt kūtsmēslu krātuvi, ievērot mēslojuma lietošanas ierobežojumus, sastādīt augu maiņas, mēslošanas plānu, kā arī veikt lauku vēstures uzskaiti.
Vislielāko lauku saimnieku sašutumu izraisa vesela virkne mēslojuma lietošanas nosacījumu. Piemēram, organiskā mēslojuma deva nedrīkst pārsniegt 210 kilogramu slāpekļa uz vienu hektāru gadā.
Vai liegta konkurence?
Savukārt, runājot par minerālmēslu lietošanu, jāizmanto tikai valsts uzraudzībā un kontrolē esošie mēslošanas līdzekļi. Lielākās diskusijas izraisīja ierobežojumi, kas attiecas uz minerālaugsnēs lietojamajām maksimāli pieļaujamajām minerālmēslu normām, ja nav lietoti organiskie mēsli. Zemnieki nekavējās iebilst, ka noteiktās normas ir pārāk mazas, lai šodienas apstākļos uzņēmums veiksmīgi izdzīvotu un konkurētu ar citviet Eiropā saražoto. Jāņem vērā, ka pašlaik, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas lauksaimnieki jau tā lieto nelielas mēslojuma devas.
I.Grantiņa un citi speciālisti labprāt uzklausīja zemnieku viedokli, lai vēlāk to paustu attiecīgajās valsts iestādēs, jo atsevišķus punktus nosacījumos vēl var mainīt. “Ceram uz izaugsmi, strādājam ar mērķi palielināt ražas. Ar pašlaik noteiktajām slāpekļa devām noteikti nepietiek. Mēs te – Zemgalē – nevaram pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību. Vai šie ierobežojumi domāti, lai Latvijas saimniecībās neražotu konkurētspējīgu produkciju?” ar komentāriem neskopojās Jelgavas rajona lielie zemnieki.
Lauku vēsturi fiksē žurnālā
Lauku mēslošanas plānam saimniecībās, kur lieto minerālmēslus desmit un vairāk hektāru platībā, vajadzēs būt no 2008. gada. Plānā obligāta prasība ir augšņu analīžu dati, kas nav vecāki par pieciem gadiem. Speciālisti piebilda, ka 2005. gadā saimniecībām īpaši jutīgajā teritorijā augšņu analīžu veikšanai piešķirtas valsts subsīdijas.
Jāatceras, ka 2005. gada rudenī un ziemā 30 procentiem no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtiem ar tā sauktajām zaļajām platībām (ziemas rapsis, zālāji u.c.). Bet turpmākajos gados tām jau jāsasniedz 50 procentu. Zemnieki sprieda, ka šī prasība ir izpildāma.
Augkopības speciālists Artis Brūveris informēja, ka Jelgavas LKB piedāvā saimniecībām izmantot mēslošanas plānošanas programmu, lai, ievērojot visas nepieciešamās prasības, sekmētu ekonomisko izaugsmi un optimālu ražu iegūšanu lauku uzņēmumā. No saimniekiem nepieciešamas vien ziņas par ražām un augsnes analīžu dati par pieciem gadiem. Mēslošanas plānu sastāda tikai vienam gadam, to nevar saistīt ar iepriekšējiem gadiem, un to var izmantot saimniecībās līdz 18 laukiem.
Lauku vēsturi prasīs uzrādīt jau šogad. Taču lieki uztraukties, jo tam izveidotas speciālas burtnīcas. Tajās ailes jāaizpilda tām saimniecībām, kurās mēslošanas līdzekļus lieto desmit hektāru un lielākās platībās. Katrs lauksaimnieks var izvēlēties, vai lauku vēstures datus ievadīt datorā “MS Excel” vidē vai arī iekārtot žurnālu.
Laukos aizvien biežāki viesi būs Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes inspektori, kuriem arī jāvērtē, vai tiek izpildītas visas prasības. Tās vairāk piemērotas saimniecībām, kurās ir kalte, darbnīcas, kūtis, un tādu mūsu rajonā nav mazums.
***
Normas
Ja nav lietoti organiskie mēsli, maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas (kilogrami uz hektāru) minerālaugsnēs:
Ziemas kvieši 190
Ziemas mieži 150
Ziemas rudzi 130
Vasaras kvieši 170
Vasaras mieži 130
Rapsis eļļas ieguvei 200
Pākšaugi 40
Kultivētās ganības 240
