Priekšvēlēšanu noslēguma cēlienā gribas izklāstīt savas pārdomas par deputātu kandidātiem.
Priekšvēlēšanu noslēguma cēlienā gribas izklāstīt savas pārdomas par deputātu kandidātiem. Turklāt ar politiskās aģitācijas materiāliem pārpildītās pastkastītes vēl jo vairāk mudina izteikties. Tie, kas jau ir saņēmuši muļķības pretpoti, neiedziļinoties aģitācijas produkcijas saturā, ielidina to kaimiņa pastkastītē vai arī atrod tai piemērotāku vietu – atkritumu urnu.
Informācijas vakuumu nomainījis haoss
Ēterā diendienā tiek atkārtota līdz kaklam apnikusī “dziesma” – apvainotie un pazemotie, bez darba palikušie un nabadzībā dzīvojošie, balsojiet par mums! Rauj tevi piķis, pēdējo desmit gadu laikā tādu mazāk nav kļuvis. Partiju programmās solītais un dzīvē realizētais atšķiras kā diena un nakts. Kvalitatīvās pārmaiņas no “sociālistiskās labklājības”, kad valsts modri sekoja tam, lai visi dzīvotu vienlīdz nabadzīgi, līdz “kapitālistiskai dzīvei trūkumā”, kad katra labklājības līmenis tik tiešām pilnībā ir atkarīgs no indivīda uzņēmības, nevieš cerību uz gaišāku nākotni. Turklāt virkne ne visai skaidro jautājumu vēl jo vairāk to aptumšo.
Pirmkārt, balsot par tām partijām, kas ar putām uz lūpām sola Nepieļaut, Aizsargāt, Paaugstināt pensijas, Garantēt sociālo aizsardzību? Tādiem un līdzīgiem būtībā izvairīgiem solījumiem savos saietos kā ziepju burbuļiem mētājas dažādu nokrāsu politiskās partijas…
Otrkārt, balsot pēc izplatītas versijas, par cilvēkiem ar ambīcijām, viltīgiem un naudaskāriem, kas ar lielu patiku pārveidos Domi pēc saviem ieskatiem atbilstoši savām interesēm? Šādu “figūru” cīniņš par ietekmes jomu pārdali (lielākoties materiāla rakstura) vēlētāju interesi piesaista tikai tad, ja notiek ne ar mums, ne pie mums.
Varbūt balsosim par tiem, kas sola mierīgu sociālo līdzāspastāvēšanu, normālu izglītības sistēmu, rūpēties par katru jelgavnieku atsevišķi? Šādi apgalvojumi ir vien centieni pierādīt tautai, ka politika var būt godīga. Dzirdot šādu politiķu mīlīgo “murrāšanu”, prātā atausa anekdote: “Kaķenei bija trīs kaķēni. Divi no viņiem iestājās partijā. Kāpēc tikai divi? Trešajam acis atvērušās.”
Par ko tad galu galā lai balsojam?
Skats no loga: liekas laukums redzams?
Grozi, kā gribi, bet pilsēta pirmām kārtām ir saimnieciskā vide. Tā ir mūsu ikdienas dzīve. Pieredze liecina – ja politiķis (saimnieciskās jomas darbinieks) kaut ko taustāmu izdarījis sabiedrības labā, tā ir gatava viņam daudz ko piedot. Skatos pa logu un domāju: Ja Jānis Laizāns, savulaik kopā ar domubiedriem spēkojoties ar “milžiem”, nebūtu spējis pārliecinoši aizstāvēt savu viedokli, vēl šobaltdien pilsētas centru “greznotu” bēdīgi slavenie “kurjatņiki”.
Nenoliedzami, vērtējumu pilsētsaimniecības komisijas darbam, kuru pašlaik vada Jānis Laizāns, dos katrs pats. Un labāk par reāli izdarīto. Pirmām kārtām – par saremontētajām ielām: Mātera (“Jelgavas ūdens” projekta īstenošanas ietvaros), Rīgas, Rūpniecības, Tērvetes un citām, par individuālās celtniecības jautājuma risinājumu Dobeles ielā un Kalnciema ceļā, skolēnu drošības pie skolām nodrošināšanu, pilsētas apgaismojuma uzlabošanu, palīdzību Jelgavas baznīcām, centrāla laukuma un pilsētas parku projektiem. Dzīvosim, redzēsim!
Ko redzēsim?
Ar cilvēku, kas ir labi informēts un personīgi piedalās konkrētu projektu izstrādē un realizācijā, saruna viennozīmīgi ir par pilsētas saimniecisko vidi. Jāņa Laizāna viedoklis par politiķu vienoto ideju saistītu ar Jelgavas attīstības stratēģiju.
– Jelgava ir kontrastu pilsēta. Uz kopējā pilsētas pelēcīguma fona veidojas oāzes ar atšķirīgu labklājības un greznuma līmeni. Piemēram, mūsdienīgu dzīvokļu nams starp aplupušām, necilām mājam. Vārdu sakot, ēka, kas pretendē uz īpašu arhitektūru blakus sašķiebtiem šķūnīšiem skatu uz atkritumu bedri…
– L.: Izveidojusies situācija ir apliecinājums tam, ka nopietnas izmaiņas pilsētas sejā ir acīmredzamas un tempi aug. Pēdējo četru gadu laikā pilsētas budžets pastāvīgi palielinājies, ievērojamā mērā uz piesaistīto investīciju rēķina – aptuveni 20 miljoni latu. Svarīgi noteikt prioritāros pilsētsaimniecības attīstības virzienus.
– Vai ar to jāsaprot, ka politiķu amatieru laiki pamazām aiziet pagātnē?
– J.L.: Ar “demokrātijas” spēlītēm diemžēl joprojām turpina nodarboties. Tas ir neproduktīvs ceļš. Man tuvāk ir konkrēti risināmi jautājumi. Kā saimnieciskam cilvēkam man ir profesionāli interesanti strādāt kopā ar Zemnieku savienības, “Latvijas ceļa”, “Tēvzemes un brīvības” deputātiem pilsētas intensīvas attīstības idejas izstrādē.
– Pašlaik mūsu apziņā valda dubultie standarti pamīšus ar ne visai stabilu versiju – pie visa vainīga birokrātiskā sistēma. Domājams, arī jūs neesat brīvs no stereotipiem?
– J.L.: Dubultie standarti man kā Jelgavas ūdenssaimniecības vadītājam pirmām kārtām nozīmē Eiropas augsto normatīvu ievērošana ūdensvada un kanalizācijas tīklu un bioloģisko attīrīšanas ietaišu rekonstrukcijas projekta realizēšanas gaitā. Kolektīvs, kas nodarbojās ar ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta pirmās kārtas realizāciju, savu darbu veica augsti profesionālā līmenī. Jaunā sistēma funkcionēs ne vienu vien gadu desmitu. Tas ir jauki.
Runājot par birokrātisko sistēmu, gribu piebilst – jūsuprāt, pie manis nenāk cilvēki ar sūdzībām par slikto ūdens kvalitāti, bojājumiem tīklos? Nesit ar dūri pa galdu? Pēdējā laikā, jāteic, krietni retāk. Kā vienai no daudzajām birokrātiskās mašīnas skrūvītēm man nākas skaidrot cilvēkiem, ka bez kapitāliem ieguldījumiem nevar atrisināt vienas mājas problēmu, jo tā ir saistīta ar bojājumu visas ielas sistēmā. Turklāt nav viegli pārliecināt, ka Eiropas birokrātija ir vēl trakāka nekā bija padomju laikā. Nauda, ko mums piešķir no Eiropas fondiem, prasa rūpīgu un ilgstošu saskaņošanu dažādu līmeņu instancēs. Kā lai to ieskaidro vecmāmiņai, kurai pagalmā ir pārplīsusi kanalizācijas caurule?
-Jebkuram vadītājam ir baušļi, kurus viņš savā darbā stingri ievēro…
– J.L.: Pirmais – atklātība. Godīgi jāatzīst – lai padarītu pilsētu pievilcīgu investoriem, nākas daudz un smagi strādāt: attīstīt mazo un vidējo biznesu ar galveno mērķi radīt jaunas darba vietas, īpaši rūpnieciskajās zonās izveidot mūsdienīgu infrastruktūru, atpūtas vietas.
Otrais – rūpes. Par kolektīvu, kurā es strādāju. Par Jelgavas iedzīvotājiem, kuru gadiem sasāpējušās vajadzības jāatrisina pirmām kārtām. Piemēram, pēc maģistrālo ūdensvada un kanalizācijas tīklu uzbūvēšanas 16 no 29 pilsētas ielām varēs pieslēgties pie centrālā tīkla.
Trešais – informācijas atklātība. Jēga saprotama – neko neslēpt no potenciālajiem vēlētājiem. Drīzumā ķersimies pie ūdensvada rekonstrukcijas projekta otrās kārtas realizācijas. Tā īstenošana dos iespēju jūtami uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti.
Ceturtais – sūdzības. Tas ir normāls process. Atveras darbības lauks vadības stila uzlabošanai un kontrolei, iespēja kontaktēties ar klientiem. Ja sūdzētājs atvadoties saka: “Atnācu ar savu viedokli, bet aizeju ar jūsējo”, tas nozīmē, ka pastāv iespēja vienoties un tādējādi izvairīties no interešu konflikta.
Laukumu apmaksā Jānis Laizāns
