Pēc publikācijas par finanšu ministra O.Spurdziņa tikšanos maksātnespējīgajā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumā «Ziņas» saņēmušas jautājumus par to, vai FM nav spējusi ietekmēt uzņēmuma iznomāšanu SIA «Jelgavas koģenerācija»..
Pēc publikācijas par finanšu ministra Oskara Spurdziņa tikšanos maksātnespējīgajā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumā “Ziņas” saņēmušas jautājumus par to, vai Finanšu ministrija (FM), būdama uzņēmuma kapitāla daļu turētājs, nekādi nav spējusi ietekmēt uzņēmuma iznomāšanu SIA “Jelgavas koģenerācija”, kas no patērētājiem prasa maksāt ne vien par apkuri, bet arī par kontu apkalpošanu.
Jāatgādina, ka valsts par Siltumtīklu uzņēmuma kreditoru kļuva 2000. gadā, jo FM Valsts kase (VK) bija pārņēmusi uzņēmuma parādu četrus miljonus latu akciju sabiedrībai “Latvijas gāze”. Maksātnespējīgā uzņēmumā lēmumus pieņem tikai kreditori vai administrators.
Joprojām lielākais kreditors
2003. gadā kreditoru komitejas apstiprinātās izmaiņas maksātnespējīgā Siltumtīklu uzņēmuma sanācijas plānā paredzēja kapitalizēt visus uzņēmuma nenodrošinātos parādus ar divām akciju emisijām. Savukārt kreditoriem, kas nebūs pieteikušies uz parāda kapitalizāciju, pēc otrās akciju emisijas paredzēts izmaksāt trīs procentus no viņu kreditētās summas. Valsts sanācijas plānu atbalstīja, un 2003. gada martā valdība pieņēma lēmumu uzņēmuma parādu kapitalizēt un pieteicās pirmajā akciju emisijā. Līdz ar to valsts vairs nav kreditors un VK pārstāvis kreditoru komitejas sēdēs nepiedalās un nebalso par uzņēmuma aktīvu atdošanu nomā. Tas gan nenozīmē, ka tā savas akcijas, ko var tulkot arī kā balsstiesības uzņēmuma darbības ietekmēšanai, nav atdevusi nomā, turklāt par to nelemjot.
Savukārt Dome pirmajā akciju emisijā nepieteicās uz visām akcijām, tā saglabājot lielākā kreditora statusu un kreditoru komitejas priekšsēdētāja vietu.
Siltumtīklu uzņēmuma akciju kapitāls ir 18 miljoni latu. Lielākie akcionāri ir pašvaldība (71 procents akciju) un valsts FM personā (24 procenti akciju). Uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 600 000 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepieteicās ne uz pirmo, ne otro akciju emisiju.
Paliek novērotājos
Kā informē FM pilnvarotais pārstāvis kreditoru sapulcēs Kaspars Āboliņš, pēc kreditoru prasījuma aizstāšanas ar uzņēmuma akcijām FM formāli vēl palika kreditors ar 10,9 balsīm (iepriekš bija apmēram 0,5 miljoni balsu). Proti, akcijas ir par “apaļu” summu un paliek neliels parāds (89,96 lati), kas uzņēmumam jāatmaksā. 2004. gada 7. septembrī notiek kreditoru sapulce, kurā FM vēl piedalās kā kreditors. Sapulcē tiek nomainīti kreditoru komitejas locekļi, tiek izslēgts FM pārstāvis. Pēc tam sapulcei izsludināts pārtraukums. Šajā laikā FM tiek samaksāti 89,96 lati un tā vairs nav kreditors.
Septembra beigās sapulce tiek turpināta. FM piedalās kā novērotājs. Tajā apstiprinātas izmaiņas sanācijas plānā, paredzot iespēju iznomāt Siltumtīklu pamatlīdzekļus. Nolemts arī slēgt nomas līgumu ar SIA “Jelgavas koģenerācija”. VID pārstāvja priekšlikums par izmaiņām sanācijas plānā, kas paredzētu VID saņemt visu (vairāk nekā 600 000 latu) parādu, nevis tikai trīs procentus, tiek noraidīts.
Pērn 30. septembrī FM pieprasa no Siltumtīklu uzņēmuma un Domes informāciju par steidzīgo nomas līguma slēgšanu bez saskaņošanas ar FM un par tā ietekmi uz FM interesēm. Uzņēmuma administrators Aigars Lūsis 11. oktobrī sniedz atbildi, ka par to lēmusi Dome. Viņaprāt, jautājums būtu jāsaskaņo arī ar citiem akcionāriem. Dome atbildi nav sniegusi.
Oktobra sākumā FM saņēmusi administratora uzaicinājumu piedalīties akcionāru sapulcē. FM sapulcē nepiedalās, jo uzņēmums vēl ir maksātnespējīgs un par visu lemj kreditori un administrators. Turklāt, lai FM pilntiesīgi varētu rīkoties kā valsts kapitāla daļu turētājs, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta (MK) rīkojums. FM virza jautājumu uz MK, un 30. novembrī tiek izdots MK rīkojums par valsts kapitāla daļu turētāju maksātnespējīgajā akciju sabiedrībā “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums”, kur noteikts, ka tā ir FM.
Maksātspēju vērtēs martā
FM nosūta Siltumtīkliem vairākas vēstules un prasa informāciju par visām kreditoru un akcionāru sapulcēm, kurās FM nav piedalījusies, tostarp par nomas līgumu un pamatojumu tā slēgšanai u.c. Februārī dokumenti saņemti.
Zemgales apgabaltiesas sēdē 18. februārī, kurā izskatīja Siltumtīklu administratora iesniegumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesa informēta, ka FM ierosina pagaidām neatjaunot maksātspēju, jo Finanšu policijā (FP) ierosināta krimināllieta par krāpšanu, tādējādi tiesai iesniegtie finanšu pārskati var neatspoguļot patieso situāciju. Arī VID pārstāvis lūdzis tiesu neatjaunot maksātspēju, jo uzņēmuma bilancē netiek parādīts nodokļu parāds. Tiesa jautājuma izskatīšanu atlika līdz 30. martam, kad lietā paredzēts pieaicināt prokuroru.
28. februārī FM nosūtījusi vēstuli Valsts kontrolei ar lūgumu veikt pārbaudi Jelgavas Domē par noslēgto nomas līgumu.
K.Āboliņš uzsver, ka sākotnēji FM vienojās ar Domi un Siltumtīklu uzņēmumu par parādu kapitalizāciju tikai ar vienu mērķi – atjaunot uzņēmuma maksātspēju, lai pēc tam investoriem piedāvātu atpirkt valsts kapitāla daļas, kas tādējādi valstij ļautu atgūt izveidojušos parādu. Bet Jelgavas Dome ar saviem lēmumiem šo iespēju ir būtiski apgrūtinājusi, jo neviens par pieņemamu cenu nepirks tāda uzņēmuma akcijas, kura visi aktīvi ir iznomāti.
“Ziņas” jau rakstīja par FP ierosināto krimināllietu pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par uzņēmuma aktīvu iznomāšanu. Lietu izmeklē FP Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas daļa. Pagājušajā nedēļā VID sniedzis atbildi KNAB, kurā informējis par ierosināto krimināllietu un norādījis uz pirmstiesas izmeklēšanā konstatētajiem apstākļiem, kā arī uz iegūto informāciju saistībā ar Jelgavas Domes amatpersonu rīcību, pieņemot lēmumu par Siltumtīklu bilances aktīvu iznomāšanu SIA “Jelgavas koģenerācija”.
Attiecībā uz maksu par kontu apkalpošanu jānorāda, ka tā ieviesta saskaņā ar Domes pagājušā gada septembrī pieņemto lēmumu. Saskaņā ar to no šā gada 1. janvāra megavatstundas izmaksa tiek pazemināta no 22,78 latiem līdz 21,51 latam, bet papildus ieviesta maksa par individuālo siltumpunktu uzturēšanu (0,034 lati par ēkas apkurināmās platības kvadrātmetru) un maksa 0,30 latu apmērā par norēķina konta apkalpošanu. Turklāt abi pēdējie lielumi tiek aplikti ar 18 procentu pievienotās vērtības nodokli.
