Vairāki Platones pagasta iedzīvotāji ir neziņā par pagasta kultūras pieminekli, bijušās Ģ.Eliasa muzeja filiāles «Zīlēnu muzejs» darbību.
Vairāki Platones pagasta iedzīvotāji ir neziņā par pagasta kultūras pieminekli, bijušās Ģ.Eliasa muzeja filiāles “Zīlēnu muzejs” darbību.
Uzceltais nožogojums vasarās liedzot to apmeklēt, toties pagasts algo bijušajam muzejam pārvaldnieci, bet pagasta priekšsēdis dzīvo pie muzeja mājas uzceltajā saimniecības ēkā. “Ziņas”, pirms vēlēšanām noskaidrojot visu pagastu priekšsēžu amatalgas, atklāja, ka tieši Platonē tā ir vislielākā Jelgavas rajonā.
“Zīlēnos” dzīvo jau 15 gadu
Platones pagasta Padomes priekšsēdētājs Edgars Krūmiņš Platonē dzīvo kopš 1989. gada. Viņš bija “Zīlēnu” pārvaldnieks, līdz iestādi slēdza. E.Krūmiņš pastāstīja, ka “Zīlēnu” māju atjaunošana tika sākta 80. gadu beigās. Uz nolīdzinātiem pamatiem ar viņa līdzdalību uzcelta dzelzsbetona ēka, kur no 1990. gada E.Krūmiņš bija pierakstīts. Līdz tam pusotra gada laikā viņš saviem spēkiem veicis ēkas iekšējo apdari.
Pēc muzeja filiāles izveides divas vasaras Ģ.Eliasa muzejs tajā izvietoja gleznu ekspozīcijas, bet 1991. gadā sākās tiesu darbi pagasta padomes un Ģ.Eliasa radinieku vidū. 1992. gadā ekspluatācijā nodeva arī saimniecības ēku “Pūpoli”. Pēc pielāgošanas dzīvošanai E.Krūmiņš tajā pārcēlās uz dzīvi. 1994. gadā īpašumu nodeva Ģ.Eliasa radiniekiem, pārvaldnieka amats tika likvidēts, savukārt 1997. gadā pēc vēl vienas tiesas “Zīlēnus” atguva pagasts. Pagasta padome noslēdza beztermiņa īres līgumu par saimniecības ēkas izīrēšanu E.Krūmiņam. Arī tagad tas ir spēkā. Lai mājas iereģistrētu Zemesgrāmatā, abām ēkām nācās mainīt nosaukumu, jo ar tiem jau bija reģistrēts zemes īpašums un mājas. 80. gadu beigās uzceltos “Zīlēnus” pārsauca par “Zīlēnu muzeju” un tam tika piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Priekšsēdētājs uzskata – ja reiz tāds piešķirts, pagastam ēka jāsaglabā un jāuztur.
Priekšsēža amatu pieņem ar nosacījumu
Par pagasta deputātu E.Krūmiņš kļuva 2000. gada vasarā, kad mandātus nolika citi deputāti. Pēc E.Krūmiņa teiktā, tikai tad viņš sācis apjaust akūtākās pagasta problēmas. Tā paša gada rudenī priekšsēdētājas darbu pārtrauca Lilita Krauze. “Mani pierunāja, lai es startēju par priekšsēdētāju. Piekritu,” teica E. Krūmiņš. Viņu amatā ievēlēja arī pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Tolaik priekšsēža alga bija 175 latu. “Uz nākamo padomes sēdi iesniedzu priekšlikumu ar noteikumu – vai nu es saņemu tādu algu, kāda man bija iepriekšējā darbavietā, vai no priekšsēža amata atsakos. Ar deputātu lēmumu alga tika noteikta 295 latu,” sacīja E.Krūmiņš. Vēlāk amatalgas aprēķins tika noteikts ar koeficientu, kas saistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Par “Zīlēnu muzeja” pārvaldnieci darbā pieņēma Larisu Skuju par 60 latiem mēnesī. Pērn tā jau bija paaugstināta līdz 175 latiem, bet deputāti decembra sēdē nolēma visiem pagasta padomes darbiniekiem atalgojumu paaugstināt par 20 procentiem. Līdz ar to pārvaldniece par mēneša darbu no šā gada 1. janvāra ziemā, kad “Zīlēnu muzejs” apmeklētājiem slēgts, saņēma 204 latu. Pagastā baumo, ka pārvaldniece savā pārvaldāmajā teritorijā netiekot manīta. Uz “Ziņu” jautājumu, kādi ir viņas pienākumi, pagasta padomes izpilddirektors Vladislavs Pogožeļskis sacīja: “Vasarā vismaz divas reizes nedēļā jāpļauj zāle, jākopj puķu dobes, savukārt ziemā jāiztīra celiņi uz muzeja ēku, katru dienu jākurina krāsnis, jo ēkā kā kultūras piemineklī jāuztur vienmērīga temperatūra.” E.Krūmiņš uzsvēra, ka, paaugstinot algu, pārvaldniecei papildus noteikts veikt arī ēkas remontu. Tiesa, remontdarbi ilgst jau no 2001. gada un 120 no 150 kvadrātmetru lielās ēkas L.Skuja jau atjaunojusi.
Pagasta padomes sētnieka alga noteikta 96 latu apmērā. Uz “Ziņu” jautājumu, ar ko atšķiras sētnieces un pārvaldnieces darbs, izpilddirektors norādīja – “pārvaldnieks nevar būt prasts sētnieks, te iegriežas cilvēki, kas grib kaut ko par “Zīlēniem” dzirdēt”.
Runājot par kultūras pieminekļa pieejamību apmeklētājiem, E.Krūmiņš apgalvoja, ka “vārti vienmēr bijuši vaļā un apkārtni apskatīt var jebkurš interesents”.
Nesakrīt pārvaldnieces un izpilddirektora sacītais
Šā gada februārī E.Krūmiņš nolēma pārvaldnieka amatu likvidēt. Padomes sēdē deputāti viņa priekšlikumu neatbalstīja. Tomēr priekšsēdis L.Skuju no pārvaldnieces darba atbrīvoja, bet amatu saglabāja. Lēmumu viņš pieņēmis savas kompetences ietvaros, abpusēji vienojoties ar pārvaldnieci. “Ziņām” savu rīcību E.Krūmiņš paskaidroja īsi: “Es tā izlēmu.” Pēc brīža viņš piebilda: “Ja mani vairs neievēlēs par deputātu, varēšu strādāt par pārvaldnieku. Bet par to vēl domāšu.”
Sarunā ar “Ziņām” L.Skuja par saviem pārvaldnieces pienākumiem stāstīja atklāti: “Tīrīju, skatījos, lai nekas nav izpostīts. Vasarā stādīju un laistīju puķes. Mani apmierināja tas, ka nebija jāstrādā no “zvana līdz zvanam”. Ka tikai darbs padarīts. Zāli pļāvu aptuveni reizi nedēļā. Ziemā kādreiz celiņus pašķūrēju, šad tad krāsni iekūru, bet malkas pagastam nav. Kurināju tikai minimāli pāris reižu nedēļā, lai ēka nesapūst.” Pagasta budžetā “Zīlēnu muzeja” ēkas apkurei un elektrības patēriņa apmaksai šim gadam paredzēts 250 latu. Par rūpīgo temperatūras izlīdzināšanu pārvaldniece gan neko neminēja.
Par interesentu uzņemšanu sieviete sacīja, ka apmeklētājiem tikai izrādījusi apkārtni un par “Zīlēnu” vēsturi vai Ģ.Eliasu neko stāstījusi nav.
Uz jautājumu, vai algu uzskata par atbilstošu veicamajam darbam, L.Skuja atbildēja, ka viņu tā apmierināja. Februāra sākumā E.Krūmiņš teicis, ka pārvaldnieka amats jālikvidē, jo pagastam tā uzturēšanai jāizlieto pārāk daudz līdzekļu.
Naudas lielākām algām sanāk, projektiem – ne
Pagājušajā gadā deputāti nolēma, ka priekšsēdētāja algas aprēķinam piemērojams koeficients 8 un E.Krūmiņam jānosaka 640 latu alga. Pirms tam tas bija 6,5 jeb 520 latu. Priekšsēdis paaugstinājumu pamato kā racionālu pāri palikušo līdzekļu izlietojumu: “Budžets to atļauj, tāpēc algas par 20 procentiem varējām paaugstināt visiem pagasta padomes darbiniekiem.” Kopumā algu paaugstināšana no pagasta budžeta gadā papildus prasa aptuveni 10 tūkstošus latu.
Stāstot par lielākajiem darbiem, E.Krūmiņš norādīja, ka šā sasaukuma deputāti regulāri strādā sēdēs un domā par pagasta attīstību. Nozīmīgi projekti īstenoti nav, jo tam budžetā pietrūkstot naudas. Piemēram, izstrādāts projekts ceļa posma asfaltēšanai, bet to nevar īstenot, jo nepieciešams 17 tūkstošu latu pagasta līdzfinansējums, savukārt ceļu fondā visam gadam plānots izlietot 18 tūkstošus latu. Tomēr pagasta iedzīvotāji par padomes darbiem zina maz. Šogad pēc 1. aprīļa reizi mēnesī iznākšot pagasta avīze. Līdz šim iedzīvotāji par norisēm Platonē uzzināt varēja, tikai pašiem ierodoties pagastmājā, vai no rajona laikraksta.
Algai nav saistības ar paveikto
Pirms vēlēšanām “Ziņas” noskaidroja visu pagastu priekšsēdētāju pašreizējo amatalgu (bez piemaksām). Visdāsnākā pagasta padome bijusi Platones pagastā, pat lielā Ozolnieku novada Domes priekšsēdim alga ir mazāka. “Ziņas” arī neatrada kopsakarības starp atalgojumu un padomes sasaukuma laikā paveikto, jo tad Platones pagastam vajadzētu būt paraugam un līderim investīciju piesaistē un pagasta attīstībā. Fakti liecina, ka tikpat labi ar saviem darbiem var lepoties Sidrabenes pagasta Padome, kuras priekšsēdētājam ir viszemākā amatalga rajonā (Ls 350), vai Svētes pašvaldība, kura savu vadītāju atalgo nedaudz zemāk kā vidējā priekšsēža alga rajonā (Ls 440).
***
Jelgavas rajona pagastu priekšsēžu amatalgas latos (bez piemaksām)
Platone 640
Ozolnieku novads 600
Līvbērze 573
Kalnciema pilsēta 560
Eleja 481,60
Glūda 480
Valgunde 480
Jaunsvirlauka 480
Sesava 440
Svēte 440
Vircava 400
Lielplatone 384
Zaļenieki 380
Vilce 350,40
Sidrabene 350
***
Nozīmīgākie darbi četru gadu laikā
Platones pagastā (Priekšsēdētāja alga – Ls 640)
Nomaksāti iepriekšējā sasaukuma atstāti parādi Valsts kasei
Pagastam iegādāti divi autobusi un automašīna KIA priekšsēdim
Sakārtota atkritumu savākšanas un kanalizācijas sistēma
Apsaimniekošanai nodotas pamestās kopmītņu mājas Platones pagasta centrā
Izremontētas bibliotēkas telpas
Divos ciemos (Lielvircavā un Platonē) atjaunots ielu apgaismojums
***
Sidrabenes pagastā (Priekšsēdētāja alga – Ls 350)
Uzcelta sporta zāle pie Salgales pamatskolas
Sākts darbs pie kapu saimniecību sakārtošanas, pie Katrīnas kapiem gandrīz pabeigta kapličas celtniecība
Izveidota sponsoru kustība, kas radusi atbalstu, par šiem līdzekļiem izveidota piemiņas vieta represētajiem pagasta iedzīvotājiem pie Garozas pamatskolas, atbalstīta policijas auto iegāde un uzturēšana, sporta zāles celtniecība un inventāra iegāde sporta zālei
Atbalstīta Salgales evaņģēliski luteriskās baznīcas celtniecība un darbība
Racionāli izmantoti līdzekļi pagasta ceļu uzlabošanai
***
Svētes pagastā (Priekšsēdētāja alga Ls – 440)
Izveidoti bruģēti sporta laukumi pie Svētes pamatskolas
Divi pagastam piederoši dzīvokļi pēc remonta pielāgoti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai
Ierīkots ielu apgaismojums Svētes un Jēkabnieku ciemā
Svētes pamatskolas ēdināšanas blokam pilnībā nomainītas iekārtas
Izstrādāts projekts pamatskolas un sporta halles būvniecībai
Sākts projekts ūdenssaimniecības sakārtošanai pagasta trīs ciemos
Sākts projekts “Gājēju ietves un veloceliņa izbūve Svētes pagastā”
Izveidoti vairāki pašdarbības kolektīvi
