Šis stāsts ir par cilvēku, kas nonācis grūtībās dažādu iemeslu dēļ: sociālā vide, paša raksturs, neuzņēmība, cerība, ka kāds cits palīdzēs.
Šis stāsts ir par cilvēku, kas nonācis grūtībās dažādu iemeslu dēļ: sociālā vide, paša raksturs, neuzņēmība, cerība, ka kāds cits palīdzēs.
Jelgavā tāpat kā citur pasaulē dzīvo dažādi cilvēki – uzņēmīgi, bezpalīdzīgi, darba darītāji, aktīvi asociāli (tie mums kaitē vairāk) un citi.
Darba ņēmēju visās sabiedriskajās iekārtās ir vairāk, Latvija atšķiras tikai ar to, ka vienkāršie darba darītāji pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā, nespēdami pielāgoties pārmaiņām, masveidīgi zaudēja darbu. Tika slēgti uzņēmumi, likvidētas darbvietas. Sociālajā jomā strādājošajiem nav viegls laiks. Kā saprotams, nav runa tikai par līdzekļu sadali, pārdali un citiem ar šo jomu saistītiem pienākumiem.
Līdz 3. martam
Pagājušajā nedēļā “Ziņas” bija liecinieces cilvēka spējai izdzīvot. Nams Palīdzības ielā 4, kas nav paredzēts apdzīvošanai, zem sava jumta bija paslēpis bezpajumtnieku Franci Ignatānu. Viņš pērn bija slēdzis līgumu ar Sarkano Krustu par neapdzīvojamas platības īrēšanu. Francis pastāstīja, ka toreiz atsaucies uz organizācijas sludinājumu avīzē un vienmēr godprātīgi centies maksāt visus rēķinus Sarkanajam Krustam.
Kopš nebūšanu risināšanas sākuma pagājis laiks. “Ziņas” jau rakstīja, ka iedzīvotājiem atļauja uzturēties šajā namā tika dota līdz 3. martam, tomēr jau no 2. februāra tur atslēgta elektrība, par ko gan visi nama iemītnieki iepriekš brīdināti.
Elektroenerģija bija vienīgais risinājums atsevišķo apdzīvoto istabu apsildīšanā. Tā kā šie iedzīvotāji nekad nav slēguši līgumu ar DET, bet gan ar Sarkano Krustu, elektrības piegāde tika pārtraukta. Cits jautājums, vai ir pareizi bezpalīdzīgajiem gada nogalē dot cerības, ka līdz 3. martam viņi ēkā dzīvot varēs, ja zināms, ka nevarēs vis.
Četras dienas bez kustībām
21. februāra vakarā Palīdzības ielā 4 tika atrasts F.Ignatāns. Četras dienas viņš bija gulējis uz savas lažas. Pēc Franča teiktā var spriest – vīrs cerējis, ka viņam tomēr iedos kaut kādu mazu dzīvošanai knapi derīgu kaktiņu, jo viņš pēc palīdzības vērsies Domē. Tomēr 14. februārī Fricim pateikts, ka nekas viņam nepienākas.
Mīlestības dienas vakarā Francis ar kādu bēdubrāli mēģinājis sildīties “no iekšpuses”. Bijušie kaimiņi zina stāstīt, ka alkohols nav viņa sirdslieta.
Hroniskais neveiksminieks pēc izirušas laulības 1978. gadā atgriezies pie tagad jau mirušās mātes. Sieva un bērni palikuši Baltkrievijā. Viņam ir vidējā izglītība un specialitāte. Strādājis par atslēdznieku, santehniķi, ceļamkrāna vadītāju. Bet, kad darba vietas slēgtas, nācies iepazīties ar bezdarbnieka statusu. Sācies sezonas darbu laiks, vajadzējis pamest tolaik Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcai piederošās kopmītnes Satiksmes ielā 57, jo nav spējis regulāri norēķināties par īri un citiem maksājumiem.
Visas cerības licis uz Domi
Kādu laiku Francis bijis arī Nakts patversmes iemītnieks, tad dabūjis darbu un “šauro bezizeju” pametis. Ļoti negribējis tur atgriezties. “Viņš tiešām cerēja uz Domes palīdzību. Francis nav no tiem, kas negrib strādāt un iztiku meklē atkritumu tvertnēs,” “Ziņām” teica bijušais kaimiņš Māris, kas, intuīcijas vadīts, aizgājis uz veco bēdu mitekli Palīdzības ielā 4 apraudzīt Franci. Vīrs tobrīd gulējis, nespēdams pakustēties.
Pēc Franča teiktā, tā bija ceturtā diena, kopš viņš nespēja kustēties. Kā tas ir patiesībā, nav zināms. Divas reizes kaimiņi esot iedevuši vīram siltu tēju. Kāpēc nav ziņojuši? Droši vien to pašu baiļu dēļ, ka atklāsies viņu nelikumīgā dzīvošana ēkā.
Vēl janvārī Francis “Pilsētsaimniecībā” esot atstrādājis kādu parādu, bet 22. februārī viņa nosacītajā pastkastītē Palīdzības ielā pienākusi vēstule no Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes par to, ka viņam piešķirts 21 latu liels pabalsts un tas tiek pārskaitīts DET maksai par viņa patērēto elektrību. Taču F.Ignatānam nav bijis līgums ar DET, bet gan ar Sarkano Krustu, tāpēc nekādu parādsaistību ar DET viņam nav.
Līdz vakaram vīrs atradās aprūpes centrā, un no pašvaldības budžeta viņa vajadzībām tērēja sešus latus dienā.
Kājas nebūs jāamputē?
Pacientam konstatēta vispārēja ķermeņa atdzišana. Slimnīcas Uzņemšanas nodaļā izģērbjoties, no Franča kabatām izbirušas zaļi apsūbējušas monētas, kas cietušas “cīņā” starp Franča ķermeņa izdalīto siltumu un nežēlīgo salu apkārt. Kā teica Jelgavas slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas ārsts Vladimirs Kravecs, vīram joprojām nepieciešama medicīniskā aprūpe. Iespējams, ka kājas nebūs jāamputē, bet veselības sarežģījumi var būt.
Pansionāta “Zemgale” ārste Vija Vildava par Franča pašreizējo stāvokli neko labu nesaka. Ticamāk, ka vajadzēs ilgstoši ārstēties. Var gadīties, ka no kājām tomēr būs jāšķiras. Laiks rādīs…
“Ziņas” sastapa Franci guļam sociālajā gultā un lasot grāmatu “Tēvs Arsēnijs”. “Esmu sācis lasīt garīga satura grāmatas. Šī ir par kāda mācītāja dzīvi izsūtījumā,” pastāstīja vīrs. Viņš vairs neizskatās pēc tā cilvēka, ko atrada Palīdzības ielā 4. Kaut arī no rokām nogājusi āda un tās sulo, kājas čūlo, viņš vēl cer… “Es ļoti negribu zaudēt kājas un atlikušo dzīvi uzturēties šeit. Gribu ticēt, ka viss beigsies labi, ka izveseļošos un atradīšu darbu. Es nezinu, ko pateikt. Man ir maz cerību. Gribētu, lai būtu vieglāk. Visu laiku ir temperatūra, drebu, bet kājas jūtu. Saprotu, ka man var piemesties gangrēna.”
Labāk tam, kas piedzimst laikā
Palīdzības ielā 4 līdz šā gada sākumam mitinājušās vairākas ģimenes, tai skaitā ar maziem bērniem. Kopš 2. februāra gandrīz visi tur līdz šim mitušie cilvēki atraduši kādu pagaidu risinājumu.
Šis nams par patvērumu līdz 21. februārim bija arī Roņu ģimenei, kuru pirmdzimtais šogad ir pirmais Jelgavas Dzemdību nodaļā dzimušais mazulis, tāpēc saņēmis ziedus, plīša lācīti un laba vēlējumus no pilsētas pirmajām personām Irēnas Škutānes un Andra Rāviņa. Taču zīdainim ir nepieciešams siltums, un no 22. februāra ģimene dzīvo Vecumniekos, bet Māris mitinās pie paziņām, jo darbs ir Jelgavā. 28. februārī viņš apliecināja, ka gaida mutiski apsolīto pajumti.
3. martā situāciju un risinājumus komentēja Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece I.Škutāne. Viņa atzina, ka par tiem, kas savas vai arī citu vainas dēļ nonākuši bezpajumtnieka statusā, Dome ir atbildīga tikai tad, ja cilvēki nākuši lūgt palīdzību, kārtojuši nepieciešamās formalitātes un ja likums atbilst prasītāja sociālajam stāvoklim. Ņemot vērā Jelgavas pilsētas saistošo noteikumu nr.62 5. punktu, humānu apsvērumu dēļ Dome varēja lemt par labu atsevišķiem prasītājiem. Līdz ar to 2. martā deputāti nolēma uzņemt pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas pirmās kārtas palīdzības reģistrā vairākas ģimenes: Inesi Rūsi ar dēlu invalīdu, Māri un Viju Roņus ar zīdaini, pensionārus Skaidrīti Ignašovu un Borisu Bogatirjovu. Bet rinda vēl nenozīmē dzīvokli. Tomēr, ja cilvēki ir ar mieru, viņiem, nokārtojot formalitātes, var piešķirt pajumti Stacijas ielā 13.
“Attīstība notiek pa spirāli”
“F.Ignatānam šis lūgums noraidīts, jo viņš ir darbspējīgā vecumā un viņam pašam par sevi jārūpējas. Tā ir cilvēka atbildība. Dome var piešķirt dažādus pabalstus, bet ne dzīvesvietu. Likums un Domes saistošie noteikumi to neparedz. Ja būs nepieciešama ilgstošāka ārstēšanās, pagarināsim uzturēšanās laiku. Invaliditātes gadījumā gādāsim, lai viņu ievietotu pansionātā “Zemgale”. Tas pašvaldībai izmaksās 108 latus mēnesī,” 3. martā teica I.Škutāne.
Februāra vidū LTV programmā “Vertikāle” raidījumā par Jelgavas Nakts patversmes iemītniekiem Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Pučinska uz jautājumu, vai bezpajumtniekam Jelgavā ir iespējams izkļūt no apburtā loka, atbildēja, ka attīstība notiek pa spirāli un viss ir iespējams. Vēlāk, teikto paskaidrojot, viņa “Ziņām” apliecināja, ka visiem Dome palīdzēt nevar un visiem arī nevajag, jo ir cilvēki, kas tiešām vēlas dzīvi starp patversmi un atkritumtvertni, bet tiem, kuri vēlas no šā loka izkļūt, ar Domes palīdzību esot iespējams mainīt savu dzīvi.
Vakar “Ziņas” uzzināja, ka Francim šodien paredzēta kāju amputācija.
