Bibliotēka «Zinītis» apkopojusi Jelgavas «Bērnu žūrijas» atzinumus par labākajām pagājušā gada grāmatām.
Bibliotēka “Zinītis” apkopojusi Jelgavas “Bērnu žūrijas” atzinumus par labākajām pagājušā gada grāmatām. Bibliotekāri arī aicina skolas uz sadarbību, lai obligātās literatūras sarakstus padarītu par lasītprieka sarakstiem.
Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra izstrādātās un Kultūrkapitāla fonda finansētā lasīšanas veicināšanas programmas posmā “Bērnu žūrija” “Zinītis” pērn piedalījās trešo gadu, kad par ekspertiem kļuva 70 (2003. gadā – 52) Valsts un Spīdolas ģimnāzijas, 4. vidusskolas, Aizupes, 3. un 4. pamatskolas pārstāvju. Pirmo reizi žūrijā iesaistījās arī 1. ģimnāzijas un 1. internātskolas pārstāvji. Dalība žūrijā – tā ir iespēja izlasīt jaunu, interesantu, neuzspiestu literatūru un brīvi izteikties par to.
Labākajai grāmatai veltītajā eseju konkursā šogad uzvarēja Aizupes pamatskolas 9. klases skolniece Sintija Aļļe. Izceļot M.Putniņa “Mežonīgos pīrāgus”, Sintija tomēr raksta tā: “… bet katrā grāmatā jau ir kāda apslēpta bagātība dvēselei, un tādēļ šā gada labākās grāmatas titulu varētu piešķirt daudziem darbiem.”
Sevišķi atklāti vērtējumos ir mazākie bērni. Piemēram, uz anketas jautājumu “Ko tu pastāstītu par šo grāmatu citiem?” astoņgadīgā Baiba Reinkopfa atbild: “Šī grāmata (J.Baltvilka “Vilki velk malku”) ir ļoti apburoša. Šī grāmata tik brīnumaina. Es pat daudz, kādus sešus dzejoļus, iemācījos no galvas!” Brīnišķīgi! Kas par parādību – vasaras laikā bērns pēc savas patikas mācās dzejoļus! Vai tas nav galvenais “Bērnu žūrijas” rezultāts – bērni iemīl grāmatu? Mūsuprāt, ir!
Par labāko pagājušā gada grāmatu eksperti “Zinītī” pirmo un otro klašu grupā atzina A.Langena un K.Dropas “Vēstules no Feliksa”, trešo un ceturto klašu skolēni – J.Ankrava “Desas piedzīvojumus”, piekto līdz septīto – Ž.Vilsones “Miskastes bērnu”, astoto līdz devīto klašu – K.Funkes “Zagļu pavēlnieku”.
Ceram piesaistīt ne tikai jauno ekspertu, bet arī skolotāju un vecāku uzmanību. Aicinām pieaugušos vairot bērnos lasītgribu, ievērojot un atbalstot viņu izvēli. Un mēs, bērnu bibliotekāri, šai ziņā pirmām kārtām domājam skolu veidotos obligātos vasarā apgūstamās literatūras sarakstus. Tā bieži ir sen novecojusi (piemēram, otro līdz ceturto klašu vecumgrupā) un skolēnos rada nepatiku pret lasīšanu vispār. Šķiet, bieži skolotāji nav informēti par jaunāko literatūru bērniem un jauniešiem. Speciālisti varētu palīdzēt ar periodiskiem literatūras apskatiem, ja vien būtu vēlēšanās tos organizēt. Cienījamie skolotāji un metodiķi, respektējot bērnu un jauniešu izvēli, jūs padarīsiet obligāto literatūru par lasītprieka sarakstu!
