«Mūzikas balva jelgavniekiem» (8. marts). Zigurds Mežavilks: Interesanti, vai jelgavnieki maz nojauta un zināja, ka Gidons Krēmers tagad ir pasaules muzikants nr.1, kāpjot uz šā troņa sera Jehudi Menuhina vietā?
“Mūzikas balva jelgavniekiem” (8. marts)
Zigurds Mežavilks: Interesanti, vai jelgavnieki maz nojauta un zināja, ka Gidons Krēmers tagad ir pasaules muzikants nr.1, kāpjot uz šā troņa sera Jehudi Menuhina vietā? Jelgavniekiem jāsaprot, ka tas ir milzīgs pagodinājums un kredīta piešķiršana. Latviešiem ir skaudīgi nelāga mode neprast godināt savus varoņus.
Kate: Es zināju, ka Krēmers ir pasaules klases mūziķis (nevis muzikants), bet nenojautu, ka viņš ir jelgavnieks. Lepojos ar viņu!
Forums: “Kā aizbraukt uz darbu Rīgā!”
Dzintars: Patiesi jauki sākās
6. marta rīts – 50 minūšu stāvēju autobusu pieturā un salu. Nav nekas neparasts, kad brīvdienās atceļ kādu reisu. Tā sacīt – ekonomē līdzekļus, jo uz pārdesmit pasažieriem, kas nokavē darbu un nosalst, neko nenopelnīs…
Tikpat patīkamas izjūtas pārņem piektdienas vakaros, kad no darba Rīgā jātiek mājās. Ja darbs cilvēkam nav atpūta, tad ir visai “patīkami” nostāvēt ceļu no Rīgas uz Jelgavu kājās, plus vēl patīkamās izjūtas, kad ārākāpēji cenšas to izdarīt kopā ar tavām drēbēm.
braukātājs: Ar vilcienu nav nekādu problēmu. Tie pat šai ziemā ir daudz siltāki par visiem autobusiem un “mikriņiem”. Turklāt lētāki. Pirms tam braucu ar autobusu, bet pēc pāris pārsalšanas reizēm esmu nomainījis to pret vilcienu. Ja JAP būtu vienīgais veids, kā tikt uz Rīgu, tad O.K., bet, ja vilciens vispār netiek apspriests… Brīva konkurence. Ja nepatīk JAP, vienmēr ir vilciens. Vilcienam ir vēl viens pluss, proti, ja sēdi izremontētā vagonā, tad var arī ļoti labi palasīt grāmatu, jo ir pietiekami spilgta gaisma. Vienkārši jāiesēžas pareizā vagonā. Ja pats neskatīsies, kur kāp, tad nu pats vainīgs, kā nekā paši lieli cilvēki.
Guncy: Nesaprotu, kur ir problēma? Es sešus gadus jau braukāju uz Rīgu. Uz dienas maiņu parasti ar autobusu, uz nakts – ar vilcienu (lētāk, un laiki “sapas”).
