Noslēdzies projektu konkurss «Sakrālā tūrisma infrastruktūras uzlabošana». Latvijas dievnami no valsts saņēmuši pusotru miljonu latu, kas galvenokārt domāti to remontiem.
Noslēdzies projektu konkurss “Sakrālā tūrisma infrastruktūras uzlabošana”. Latvijas dievnami no valsts saņēmuši pusotru miljonu latu, kas galvenokārt domāti to remontiem. Konkursā atbalstu guvuši 163 projekti (apmēram puse no iesniegtajiem). No tiem septiņi ir Jelgavas pilsētā un rajonā.
Mūsu pusē vislielāko atbalstu saņems Jelgavas Romas katoļu draudze – vairāk nekā 27 tūkstošus latu. Tad seko unikālā koka baznīca, kas pieder Līvbērzes Romas katoļu draudzei (pieci tūkstoši latu). Salgales evaņģēliski luteriskajai draudzei iedalīts 4814 latu vecās baznīcas drupu konservācijai. Savukārt Jelgavas Sv.Annas draudze par valsts naudu (4679 latiem) atjaunos sava dievnama elektroinstalāciju. Mazākas summas no valsts saņems Septītās dienas adventistu Jelgavas draudze (3035 latus), Jelgavas vecticībnieku draudze (2296 latus), Dalbes evaņģēliski luteriskā draudze 2229 latus).
Pērnā gada nogalē viesojoties Jelgavā, arhibīskaps Jānis Vanags “Ziņām” teica, ka pēc savas ieceres šī valdības piešķirtā nauda domāta mazajām lauku draudzēm, kas ir par vāju, lai pienācīgi uzturētu savu dievnamu. Tā arī lielā mērā noticis. Taču, jāatzīst, ka lielāko naudas saņēmēju pirmajā piecniekā, kur summas tuvojas un sasniedz 50 tūkstošus latu, ir trīs Rīgas draudzes. Konkursa nolikumā ietvertais nosacījums, ka priekšroka tiks dota projektiem, kuru vērtība ir līdz 2,5 tūkstošiem latu, zināmā mērā maina projekta iesniedzēju taktiku. Kā atzīst Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Jelgavas rajona galvenā inspektore Maija Irbīte, pāris tūkstoši latu varētu būt vienīgi kā laba “piešprice” centieniem, kur baznīcā tiek kaut kas remontēts un atjaunots, jau izmantojot citus finanšu līdzekļus. Lai iesniegtu projektu, it kā nevajadzēja tikai sastādīt veicamo darbu tāmi. Taču zināmas priekšrocības bija draudzēm, kurām jau bija sagatavoti detalizēti projekti un kuras iepriekš bija centušās risināt savas problēmas.
Bez uzmanības palicis Jelgavas Sv.Jāņa baznīcas šķībais tornis, kam gadu gaitā cietušas koka konstrukcijas. Draudzes priekšniece Gunta Mileiko teic, varbūt neveiksmē vainojams tas, ka projektā lūgtā summa bija pārāk liela. Turklāt Sv.Jāņa baznīca ir tikai vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tomēr, kā atzīst kultūras pieminekļu galvenās inspektores M.Irbīte un Gunta Skulte, mūsu pilsētā un rajonā patlaban nav tādu dievnamu, kuriem šāds valsts finansējums būtu ārkārtīgi nepieciešams. Tad jau drīzāk jājūt līdzi Zilupes katoļiem, kuru baznīca 2003. gadā nodega un kuri no šā valdības dotā pusotra miljona nedabūja nekā.
Lielā daļā dievnamu būvniecības remontdarbi darbi sāksies tikai pavasarī. Taču, piemēram, Jelgavas Bezvainīgās jaunavas ieņemšanas Romas katoļu katedrālē, kur liela daļa projektā paredzētā ir darbi iekštelpās, projekta realizācija jau sākusies.
Kā “Ziņām” pastāstīja bīskaps Antons Justs, katedrāles zālē vēl pirms Lieldienām tiks pabeigta grīdu nomaiņa. Jau nozāģēti koki, kas traucēja apkārt katedrālei izveidot celiņu, pa kuru dosies svētku procesijas. Citi āra darbi, kas, piemēram, saistīti ar katedrāles sliekšņa pārbūvi (tajā būs ierīkota uzbrauktuve invalīdiem), protams, sāksies tikai tad, kad to atļaus laika apstākļi.
