Atklāti atkailināties spējot tikai dižgari un slimie. Pārējie dzīvo slēpjoties, dažreiz ne tikai no citiem, bet arī no sevis. Tas ir cilvēciski.
Atklāti atkailināties spējot tikai dižgari un slimie. Pārējie dzīvo slēpjoties, dažreiz ne tikai no citiem, bet arī no sevis. Tas ir cilvēciski. Grūti vai viegli – tas atkarīgs no katra pieredzes, rakstura un citiem faktoriem.
“Lielākais drauds mūsdienu cilvēkam bieži ir vārds “Dievs”. Tam ir vairāki iemesli – pirmkārt, bailes no personiskās brīvības ierobežojumiem, otrkārt, brīvi interpretējot šā vārda jēgu, cilvēki ieguvuši nereti visai ērmīgus priekšstatus,” sacīja Juris Rubenis, ievadot sarunu ar klausītājiem Jelgavā, Sv.Jāņa baznīcā. Temats par Dieva vadību cilvēka dzīvē ir gana intriģējošs, lai pulcinātu klausītājus plašā spektrā – inteliģenci un pensionārus, strādniekus un kalpotājus, ticīgos un mazticīgos.
Ņemsim vērā mērogus
Ko nozīmē paklausīt Dievam un vai tas cilvēkam ir iespējams? Kāda ir Dieva griba cilvēkam, kā var atpazīt Dieva vadību?
Atbildes dažkārt ir diametrāli pretējas, ņemot vērā mēroga attiecības – cilvēka ierobežotību un Dieva neierobežotību.
“Cilvēka brīvības garantija ir Dievs. Paklausība Dievam ir augstākā brīvības pieredze, kas no malas tā varētu arī neizskatīties. Meklēt dzīves jēgu, ja nemeklē to Dievā, ir bezjēdzība. Tas ir strupceļš, kuru katrs agrāk vai vēlāk piedzīvo. Paliekot pie saviem priekšstatiem, ierobežojam savu prātu, turpinām būt ieslēgti sevī pašā, savu robežu nosacījumos. Paradoksāli, ka, paklausot sev, cilvēks paliek ieslodzījumā pats ar sevi,” tā J.Rubenis. Saprotams, ka lasītājam var būt iebildumi, balstīti savā pieredzē, prātā, izpratnē.
Kas ir “tas cits”?
“Atzīstot savas pieredzes un prāta nepilnības, cilvēkam ir dota iespēja iziet ārpus savas esības cietuma un pieredzēt kaut ko citu,” norāda teoloģijas profesors, paskaidrojot, ka “tas cits” balstās, pieņemot, ka Bībele ir grāmata par cilvēka un Dieva attiecībām. Nav runa par sektantiskām spekulācijām. “Lasot Bībeli, cilvēkiem ir dots viens izejas punkts, vienlīdzīga starta pozīcija. Seko katra individuāla izvēle – respektēt tik, cik to spējam. Nav neviena cilvēka, kas nekad nebūtu mēģinājis teikt Dievam – nē. Ja kāds sevi piesaka kā cilvēku, kas vienmēr paklausa Dievam, tad jādomā, ka esam sastapušies ar tādu kā “Dieva līmeņa” cilvēku, kas skatās Dievam pār plecu un ir lietas kursā par visu,” ironizē teologs.
Varam iedomāties, ka ar šādiem “Dieva līmeņa cilvēkiem” satiekamies laiku pa laikam. Tas bieži nobaida garīgā ceļa meklētājus un ievaino “nepareizi ticīgos un atkritējus”, kas savu dzīvi nevēlas izkalkulēt pareizo un nepareizo attiecību proporcijās atbilstoši mācības “raugam”.
Sektantisms – vīruss domāšanā
Lekcijas saturs klausītājiem netieši atgādināja, ka sektantisms domāšanā nav kādas konkrētas sektas vai draudzes atpazīstamības zīme. Tas ir kā gripas vīruss. Neviens nav pasargāts, bet svarīgi ir iespēju robežās izsargāties. Vislabākā “vakcīna” ir Bībeles pazīšana nevis pēc vākiem, bet pēc satura. J.Rubenis sev raksturīgajā manierē atgādināja klausītājiem, ka Bībelei ir “jādzīvo” cilvēkā, cilvēkam jāpraktizē tuvākmīlestība, jāmācās pazemība, arī caur absurdām situācijām, atstājot muļķīgo ārpus savas tiesāšanas un dusmu robežām.
… Tu rīkojies nepareizi, “nebībelīgi”, tu nekalpo Dievam. Varbūt tu nemaz neesi “piedzimis no augšienes” un tomēr esi mūsu rindās… Ko darīt? Dieva līmeņa cilvēki mēģina pakļaut indivīdu. Dažkārt par “zālēm” tiek uzskatīta pat publiska grēksūdze cilvēku priekšā. Bet šī “grēksūdze” pēc tam cilvēku vajā visu mūžu… Mēs teiktu – ļoti šauri vārti, un viņi atbildētu – jā, tieši tā, jo tikai pa tiem jūs ieiesiet Debesu valstībā.
Noguruši no sektantiskām interpretācijām cilvēki, kas meklē jēgu savai dzīvei, dažreiz atrod pērles. Domu un garīga lidojuma pērles. Vajag prast saklausīt un iemīlēt patiesību. J.Rubeņa lekcija bija kā veldze izslāpušajam. Bet, lai cilvēks atrastu īsto ceļu, noder, kā viņš saka, kristīgi attīstīta intuīcija, to var saukt arī par Svētā Gara vadību, priekšnojautu vai sargeņģeļa padomu. Noder arī drosme būt par to, kas esi. Liktenis vienmēr ir labs, jo tā ir cilvēkam individuāli pielāgota mācību programma. Būtiskāko cilvēks parasti iemācās sāpju stundās.
Lai cik augsta ir zemes dzīves materiālā kvalitāte, tā neatbild uz jautājumu par dzīves jēgu.
