Mūzikas instrumenti no netradicionāliem materiāliem?
Mūzikas instrumenti no netradicionāliem materiāliem? Visdrīzāk šis vārdu salikums lasītājam varētu atsaukt atmiņā pazīstamo austriešu orķestri, kas klasiskās mūzikas kompozīcijas mēģina atskaņot ar instrumentiem, kas veidoti no augļiem un dārzeņiem un ko pēc koncerta kopā ar klausītājiem gardu muti mēdz notiesāt. Pagājušomēnes Zviedrijā notika mūziķa Stefana Mosermarka inspirēta radošā nedēļa ar gluži citu audiālo saturu un materiālu (ko ar iepriekšminēto vieno tikai tā īslaicīgums). Šis notikums varētu kalpot par ierosmi starptautiskai studentu radošajai darbnīcai nākamā gada Ledus skulptūru festivālā Jelgavā.
1961. gadā dzimušais zviedru komponists, instalāciju autors un mūzikas pedagogs S.Mosermarks muzikālo darbību tīņa gados sāka ar dalību vairākās rokgrupās dzimtajā Linčēpingā. Kompozīciju un klavierspēli mācījies Vadstenas komūnas koledžā, pēc tam Stokhomas Mūzikas pedagoģijas institūtā. Viņš ir divu (kritiķu visumā labvēlīgi novērtētu) operu autors. Labu daļu viņa darbu, klausoties ierakstā, varētu rasties kārdinājums piepulcēt avangarda elektronikai, ja nezinātu, ka to avots ir ikdienas skaņas un sadzīves priekšmeti. Mosermarka pazīstamāko eksperimentu vidū ir tādas performances kā “Iron” (pa ielām soļojošas kultūristu kolonnas, kas pēc diriģenta zīmes nes, velk vai sviež zemē metāla stieņus), “WROOM” (koncerts 100 “Harley Davidson” motocikliem) un citas. Pagājušomēnes tām pievienojās Hēleforšā, Vēstmanlandē notikušajā iedvesmas nedēļā “Skaņas no dabas: Skaņas no ledus 2005” tapušais ieraksts. Mosermarka iecere pulcēja 15 (netēlniecisku specialitāšu) studentu no visas pasaules. Uz ezera autori pašu rokām ieguva ledus bluķus, no kuriem veidoja skaņu instrumentus – sitamos, pūšamos, grebjamos un citus. Latvijas pārstāvja tēlnieka un scenogrāfijas studenta Roberta Salaka iecerēs, piemēram, bija četrarpus metru augsta dūmvada torņa apakšā pakurto liesmu radītās gaisa plūsmas rūkoņa, koka zaros iekārti ledus “zvārgulīši” un “ledus plēšanas” skaņa (kas rodas, dzenot ledus segā ķīļus). Nodarbību laikā topošos instrumentus filmēja, ierakstīja un izvērtēja dažādo skaņu apvienojamību kopējā kompozīcijā.
Pieredzes smelšanās nolūkā uz Zviedriju bija devies Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” projektu vadītājs Ivars Pirvics. Viņš atzīst – līdzīgā performancē varētu izvērsties arī nākamā gada Ledus skulptūru festivālā paredzētā starptautiskā studentu radošā darbnīca. Vai tas būs tieši ledus instrumentu orķestris vai kas cits, pirms projekta izstrādes spriest vēl pāragri, bet sola, ka vērtīgā pieredze dažādu mākslas veidu un materiālu sintēzē, veidojot interaktīvus darbus, tiks izmantota.
