«1984. gada decembrī tēvs uzdāvināja fotoaparātu. Tad arī sāku bildēt. Man patīk gan dabasskati, gan ēkas, gan cilvēki,» Kārlis Freibergs stāsta par aizraušanos, kas ilgu laiku bijusi zināma tikai šaurākam draugu lokam.
“1984. gada decembrī tēvs uzdāvināja fotoaparātu. Tad arī sāku bildēt. Man patīk gan dabasskati, gan ēkas, gan cilvēki,” Kārlis Freibergs stāsta par aizraušanos, kas ilgu laiku bijusi zināma tikai šaurākam draugu lokam. Visiem pārējiem to kā jaunumu vēsta fotoizstāde “40+1”, kas apskatāma Jelgavas kultūras nama vestibilā.
Izstādē, kas jau bijusi Rīgā, Skrīveros un Viesītē, dokumentēti ceļojumu mirkļi – no Lietuvas līdz polārajai Skandināvijai. “Vienkārši noknipsēju, pēc tam datorā neko nemainu – ne krāsu, ne arī ko citu klāt lieku. Kā ir, tā ir,” tā par precīzi, nesamāksloti, stingri reālistiski komponētajām bildēm saka autors. Viņš atzīst, ka, protams, apmeklē profesionāļu darbu izstādes, interesējas par fotomākslu presē, bet nevēlas salīdzināt sevi ar citiem, nedomā arī par to, lai bildēšanas brīžos, teiksim, “izskaitļotu” iespaidīgāko rakursu. Viņu vada daudz vienkāršāka ceļotāja vēlme saglabāt piemiņai iespaidus un tajos dalīties ar citiem: “Ja kaut ko ieraugu un ja man līdzi ir fotoaparāts, cenšos to iemūžināt, lai būtu, ko atcerēties, parādīt vecākiem un draugiem: mēs bijām tur, tur bija baigi forši, te ir dažas bildes.” Izstādi, kas veltīta vecākiem Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai un Imantam Freibergam, Kārlis Fotogrāfijas muzejā atklāja aizpagājušogad, svinot savu četrdesmito dzimšanas dienu. Tagad viņam jau ir četrdesmit viens, bet nebija tā, ka sākumā bijis 40 bilžu un tagad tām piepulcējusies vēl viena. Jubilejas izstādē Kārlis ievērojis dzimtajā Ziemeļamerikā izplatīto paražu dzimšanas dienas tortē likt tik svecīšu, cik paliek gadu, plus vēl vienu, kā Kanādā saka, – “one for good luck” – lai būtu vēl vismaz nākamais gads. Šai gadījumā jāsaka arī – lai būtu vēl vismaz viena izstāde, jo arī nākamās ekspozīcijas tiesa jau izraudzīta. Atliek tikai ierāmēt un domāt par izstāžu vietām.
Uz Jelgavu izstāde atceļoja ar draugu folkloras kopas “Dimzēns” gādību, savukārt ar kopu, par kuras dalībnieku viņš tagad kļuvis, Kārlis iepazinās aizpagājušajā vasarā savās kāzās. “Mani draugi Iveta un Edgars Svētiņi dzīvo Ūziņos Zaļenieku pagastā, un viņu saimniecību sauc “Dimzēni”. Nezinu, kā viņi uzzināja par ansambli “Dimzēns”, bet tieši pirms mūsu kāzām, kurās Edgars un Iveta bija arī vedēji, Edgaram bija dzimšanas diena. Viņš izdomāja, ka abus svētkus varētu svinēt kopā un pie reizes iepazīstināt ar “Dimzēnu”.” Tā kā Kārļa vaļasprieku vidū jau labu laiku ir dūdu spēle, iepazīšanās reize izvērtās kopīgā muzicēšanā, un draudzība izrādījās ilglaicīga. Cik nu ļauj laiks (darbs Valsts prezidentes kancelejā), Kārlis tagad brauc uz mēģinājumiem Jelgavā un kopā ar “Dimzēnu” spēlē koncertos. Viņa dūdas Jelgavas folkloras kopas skanējumu pagājušogad kuplināja vairākos vērienīgos sarīkojumos Rīgā.
