Šogad zemnieki ES tiešajos maksājumos varēs saņemt 27,41 miljonu latu, bet valsts papildu tiešajos maksājumos – 33,93 miljonus latu, informē Zemkopības ministrija.
Šogad zemnieki ES tiešajos maksājumos varēs saņemt 27,41 miljonu latu, bet valsts papildu tiešajos maksājumos – 33,93 miljonus latu, informē Zemkopības ministrija (ZM).
Valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai šogad tiks piešķirts pēc jaunā noteikumu projekta, ko izstrādājusi ZM. Noteikumos, līdzīgi kā iepriekš, paredzēts, ka zemnieki varēs saņemt ES vienoto platības maksājumu (VPM), laukaugu platības un lopbarības platības maksājumus. Lauksaimnieki saņems arī papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm, realizēto piena kvotas tonnu, zālāju un linu sēklām, kā arī par kartupeļu cieti. Dokumenta projektā noteikti īpaši nosacījumi Lauku attīstības plāna pasākumiem: atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem un apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, buferjoslu ierīkošanai, lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai.
Šogad VPM varēs saņemt tie lauksaimnieki, kas turpmāk nesamazinās apsaimniekoto un platību maksājumu iesniegumā šajā gadā deklarēto ilggadīgo pļavu un ganību teritoriju. Papildināti arī zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. Turpmāk atbalstam pieteiktajā platībā nedrīkstēs dedzināt kūlu. Pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē iesētie ilggadīgie zālāji jānogana vai jānopļauj, zāle jānovāc vai jāsasmalcina un jāizkliedē līdz 1. augustam. Savukārt, ja šīs platības deklarētas maksājumiem par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, buferjoslu ierīkošanu vai izmantotas nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, zāle jānovāc līdz 10. septembrim.
Iesniegumi maksājumiem par vienoto platību, laukaugu platībām, lopbarības platībām, mazāk labvēlīgajiem apvidiem un apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, kā arī maksājumiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos un buferjoslu ierīkošanai šogad jāiesniedz līdz 15. maijam, nevis kā iepriekš – līdz 21. maijam. Labot pieteikumus varēs tikai līdz 10. jūnijam, nevis 15. jūnijam. Iesniegums, pretendējot uz maksājumu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs jāiesniedz līdz 10. jūnijam.
Lai paplašinātu zīdītājgovs prēmijas atbalsta pretendentu loku, paredzēts, ka šim maksājumam varēs pieteikt arī Latvijas brūno vai Latvijas zilo govi, ja tās netiek slauktas, bet izmantotas teļu zīdīšanai. Zīdītājgovs prēmija būs arī par ierobežotu skaitu telīšu no astoņu mēnešu vecuma.
Iesniegumus kaušanas prēmijai tāpat kā pērn varēs iesniegt četras reizes gadā – līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam.
Šogad precizēts arī papildu valsts tiešā maksājuma par piena tonnu saņemšanas nosacījums – maksājums būs tikai par realizētajām piena tonnām saimniecības piena kvotas ietvaros. Iesniegums tā saņemšanai jāiesniedz līdz 15. jūlijam.
