Pēc Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja informācijas saņemšanas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Jelgavas Domei pieprasījusi paskaidrojumus par darījumiem ar zemi.
Pēc Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja (KNAB) informācijas saņemšanas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) Jelgavas Domei pieprasījusi paskaidrojumus par darījumiem ar zemi. Informācija ar lūgumu izvērtēt zemes pirkšanu Cukura ielā jau pagājušajā vasarā bija iesniegta Valsts kontrolei (VK) un citām iestādēm.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis nosūtījis Jelgavas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam vēstuli, kurā norāda uz likumu pārkāpumiem Domes darbā. Tajā norādīts uz RAPLM saņemto KNAB izklāstu par Domes rīcību un nelietderīgu pašvaldības līdzekļu izlietojumu, piešķirot naudu nekustamā īpašuma iegādei.
Dārgi nopirkto iznomā par lētu naudu
Proti, 2004. gada 19. februārī Dome nolēmusi iegādāties zemi Jelgavā, Krasta ielā 5 (7349 m²) un Krasta ielā 7 (8417 m²) no fiziskas personas. Pirkuma summu 94 596 latus paredzēts samaksāt no pašvaldības budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kadastrālā vērtība šiem īpašumiem bija attiecīgi 367 un 421 lats, bet Dome zemes īpašumus iegādājusies par 44 094 un 50 502 latiem. Lēmums par pirmpirkuma tiesību realizēšanu uz abiem zemesgabaliem pieņemts bez izvērtēšanas Finanšu komitejā, kā to prasa likums par pašvaldībām.
Savukārt 2004. gada 17. jūnijā Dome pieņēmusi lēmumu par nomas un pastāvīgu īpašuma objektu būvniecības tiesību piešķiršanu 2004. gada 27. maijā Komercreģistrā reģistrētajai SIA “Zemgales Tehnoloģiskais parks”. Jau 10. augustā noslēgts zemes nomas līgums par zemesgabalu Cukura ielā 2b (platība 10,1281 ha, pašvaldībai piekrītošs, kura vērtība ir 38 892 lati), Krasta ielā 5 un Krasta ielā 7 iznomāšanu minētajai firmai. Ņemot vērā Domes lēmuma nosacījumus, firma pašvaldībai gadā maksās 2809 latus jeb 0,024 latus par kvadrātmetru.
Salīdzinot nomas maksu ar šo zemesgabalu iegādes vērtību, līdzekļi, ko pašvaldība ieguldījusi zemes iegādei, atmaksāsies aptuveni 39 gados. Zemes nomas līgums noslēgts uz 20 gadiem, un šajā laikā pašvaldība saņems nomas maksā tikai 56 182 latus, kas faktiski ir divas reizes mazāk nekā summa, par kuru pirkti abi Krasta ielas zemesgabali.
Atbilstoši Civillikuma 2120. pantam nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Bet saskaņā ar likuma par pašvaldībām 14. panta 2. daļas 6. punktu, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums atbilstoši apstiprinātajam budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus.
Ministrs vēstulē norāda, ka Jelgavas Domes deputātu pieņemtie lēmumi par ievērojamu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu nekustamo īpašumu Krasta ielā iegādei, lai tos iznomātu par ievērojami zemāku cenu jaundibinātai uzņēmējsabiedrībai komercdarbības veikšanai, nav atbilstoši likuma par pašvaldībām 15. panta 9. daļā noteiktajām funkcijām. Dome ir pārkāpusi likuma par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 3. panta prasības, kas noteic, ka pašvaldībām jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi – manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, kā arī manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu. Ministrs norāda, ka A.Rāviņš parakstījis minētos lēmumus un pieļāvis likuma par pašvaldībām 41. panta 2. daļas pārkāpumu, kurā noteikts, ka vietējās pašvaldības padomes lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem un nav nodrošinājis likuma par pašvaldībām 48. pantā noteikto, ka vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājam ir tiesības neparakstīt domes lēmumus. A.Rāviņš arī pārkāpis likuma par pašvaldībām 62. pantu, kas prasa priekšsēdētājam vadīt domes darbu tā, lai tas būtu saskaņā ar tiesību aktu prasībām.
Tādēļ ministrs, pamatojoties uz likuma par pašvaldībām 93. pantu, lūdz A.Rāviņu triju dienu laikā sniegt juridiski motivētu paskaidrojumu par pieļauto likumpārkāpumu iemesliem.
Aktivitātes sākušās 2003. gadā
Vēl pirms ministra vēstulē norādītajiem lēmumiem 2003. gada 18. septembrī Dome pieņēma lēmumu par detālā plānojuma izstrādāšanu starp Lielupes labo krastu, Cukura ielu un dzelzceļu Rīga – Jelgava. Šajā sēdē Dome arī apstiprināja Jelgavas teritorijas plānojuma zonējumu, kur vēl neafišētā zinātnes un tehnoloģiju parka teritorijā iespējamā apbūve “pievirzījusies” par 70 metriem tuvāk Lielupei, nekā to atļāva Domes 2001. gada 13. decembrī apstiprinātie saistošie noteikumi, kas noteica 100 metru Lielupes aizsargjoslu abos krastos.
2004. gada 22. aprīlī Dome nolemj izsludināt konkursu par 11 hektāru zemesgabala Cukura ielā 2b nomas un pastāvīgu īpašuma objektu būvniecības tiesību piešķiršanu Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidei. Šajā platībā ietilpst arī par nodokļu maksātāju naudu iegādātie Krasta ielas zemesgabali. Ar šo lēmumu paredzēts, ka zemesgabalu Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidei iznomā uz 20 gadiem, būvniecība zemesgabalā jāsāk ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc nomas līguma noslēgšanas, kā arī tas, ka pretendentam uz nomas tiesībām jānodrošina investīciju piesaiste Zinātnes un tehnoloģiju parkam – četri miljoni eiro trīs gadu laikā no nomas līguma noslēgšanas.
Konkurss bijis formāls, tajā piedalījies tikai viens pretendents – SIA “Zemgales Tehnoloģiskais parks”. Firma Komercreģistrā reģistrēta 27. maijā – mēnesi pēc tam, kad Dome izsludina konkursu. Jau četras dienas pēc reģistrēšanas tā iesniedz piedāvājumu Domei, bet 10. jūnijā konkursa komisija šo firmu atzinusi par uzvarētāju.
Firmas reģistrētas pēc konkursa izsludināšanas
“Lursoft” datu bāze liecina, ka SIA “Zemgales Tehnoloģiskais parks” pamatkapitāls ir 10 000 latu, juridiskā adrese: Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, darbības veidi – mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi, automobiļu un motociklu pārdošana, tehniskā apkope un remonts, degvielas mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, komisijas tirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī citu veidu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Valdes priekšsēdētājs ir 1981. gadā dzimušais un Rīgas rajona Piņķos dzīvojošais Dāvis Jansons. Viņam paraksta tiesības ir kopā ar valdes locekli Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas vadītāju Aigaru Rubli. Firmas īpašnieki ir divas firmas, kas dibinātas pēc konkursa izsludināšanas, – 2004. gada 6. maijā reģistrētā SIA “Kapitālo investīciju kompānija” un 2004. gada 12. maijā reģistrētā
SIA “Zemgales tehnoloģijas”.
SIA “Kapitālo investīciju kompānija” juridiskā adrese ir Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 57/59, pamatkapitāls – 2100 latu, darbības virzieni – mežsaimniecība, būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, finanšu starpniecība, kā arī cita statūtos paredzēta darbība. Sabiedrības rīkotājdirektors ir jau minētais D.Jansons, bet vienīgais īpašnieks – 1975. gadā dzimušais rīdzinieks Edgars Romanovskis. Savukārt SIA “Zemgales tehnoloģijas” pamatkapitāls ir 7500 latu, juridiskā adrese: Jelgavā, Skolotāju ielā 3, darbības veidi – pētījumu un eksperimentu veikšana dabaszinātnēs un tehniskajās zinātnēs, darbība arhitektūras un projektēšanas jomā, ar to saistīto konsultāciju sniegšana, darbaspēka vervēšana un nodrošināšana ar personālu, kā arī cita statūtos paredzēta darbība. Sabiedrības rīkotājdirektors ir minētais A.Rublis, bet vienīgais īpašnieks – SIA “Alis”, kas savukārt reģistrēta Jelgavā, Lielajā ielā 13 un kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška. Firmas pamatkapitāls ir 234 400 latu.
Līdztekus tam 22. aprīlī Dome nolemj iestāties sabiedriskajā organizācijā “Tehnoloģiju attīstības fonds”. Tā ir dalībniece citā sabiedriskajā organizācijā, proti, Zinātņu un tehnoloģiju centrs, kas reģistrēta tajā pašā adresē, kur SIA “Alis”. Organizācijas amatpersonas ir I.Kanaška, Anta Gailiša, Lolita Vija Neimane un Kaspars Skalbergs. Ziņas par dibinātājiem nav reģistrētas.
Vairākkārt piešķirts pašvaldības atbalsts
Zinātnes un tehnoloģiju parka sakarā jāpiebilst, ka 2004. gada 20. maijā Dome, pieņemot grozījumus budžetā, piešķir 4000 latu Zinātnes un tehnoloģiju parka detālajam plānojumam, bet 23. septembra budžeta grozījumos pašvaldība piešķir vēl 15 000 latu tehniskā projekta izstrādei Peldu ielas turpinājumam Zinātnes un tehnoloģiju parka teritorijā. Savukārt 10. novembra sēdē Dome nolemj kā partneris piedalīties Dienvidrietumanglijas Reģionālās attīstības aģentūras sagatavotajā projektā “Ilgstspējīga ūdensceļu vides un ekoloģiskā plānošana” un no pašvaldības līdzekļiem nodrošināt ES “Life Environment” programmai iesniegtā projekta ieviešanai nepieciešamo līdzfinansējumu (2005. gadā – 117 323 eiro, tikpat daudz 2006. un 2007. gadā). Dome arī apņēmās nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus 56 874 eiro apmērā. Projekta aktivitāšu vidū ir piekrastes zonēšana atbilstoši piemērotākajām izmantošanas iespējām, jaunu pastaigu un velo maršrutu izveide, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un palielināšana, satiksmes radītā piesārņojuma mazināšana, pretplūdu pasākumu organizēšana, dambja būve Lielupes krastā, kur atrodas Cukurfabrika, individuālā apbūve, atpūtas zona, taps Zinātnes un tehnoloģiju parks.
Pārbaudes sākušās pagājušajā vasarā
Pagājušā gada jūlijā VK iesniegts lūgums veikt pārbaudi, vai, izsludinot konkursu un piešķirot nomā zemi SIA “Zemgales Tehnoloģiskais parks”, nav pārkāpti likumi. VK 26. jūlija atbildē norādīts, ka VK uzdevums ir pārbaudīt valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, veicot revīzijas saskaņā ar revīziju gada plānu, bet 2004. gadā revīzija Jelgavas Domē nav paredzēta. Vēl norādīts, ka pašvaldību darba pārraudzīšana ietilpst RAPLM kompetencē, bet likuma par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā kontrolē KNAB. VK ieteikusi vērsties KNAB, bet saņemto informāciju solījusi nosūtīt izvērtēšanai RAPLM.
Pēc VK iesniegums iesniegts Drošības policijai ar lūgumu veikt pārbaudi Zinātnes un tehnoloģiju parka sakarā. Oktobrī saņemta informācija, ka, tā kā nepieciešams izvērtēt Jelgavas Domes amatpersonu rīcību atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā un likumam par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, bet tas neietilpst Drošības policijas kompetencē, tā iesniegumu un pārbaudes materiālus nosūtījusi tālākai izskatīšanai KNAB.
Savukārt KNAB 28. jūlija vēstulē informē, ka iesniegumā minēto faktu pārbaudei pieprasīta papildu informācija, tāpēc atbilde tiks sniegta pēc tās saņemšanas, izvērtēšanas un pārbaudes rezultātu apkopošanas.
Šā gada februāra sākumā iesniegums ar lūgumu veikt minēto darījumu likumības pārbaudi un dokumentu pakete iesniegta Jelgavas Policijas pārvaldei. Tā 21. februārī informē, ka iesnieguma pārbaudes termiņš objektīvu iemeslu dēļ pagarināts līdz revīzijas atzinuma saņemšanai no VK. VK sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure “Ziņas” informēja, ka VK šā gada revīziju plānā iekļāvusi likumības revīziju Jelgavas pašvaldībā. To paredzēts veikt šā gada maijā – jūnijā. Tās laikā tiks pārbaudīti arī VK saņemtajos iesniegumos minētie fakti. Zinātnes un tehnoloģiju parka sakarā “Ziņas” sazinājās arī ar LLU rektoru Juri Skujānu, prorektoru Pēteri Rivžu, uzklausīja SIA “Zemgales Tehnoloģiskais parks” amatpersonas D.Jansonu, A.Rubli, sabiedriskās organizācijas “Zinātņu un tehnoloģiju centrs” pārstāvi A.Gailišu. Ar viņu viedokli, kā arī ar vakar saņemto Jelgavas Domes RAPLM sniegto atbildi varēsiet iepazīties nākamajā “Lietišķās Zemgales” laidienā.
