Valdība pagājušajā nedēļā bez lielām diskusijām pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglo bērnu adopcijas procedūru uz ārzemēm.
Valdība pagājušajā nedēļā bez lielām diskusijām pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglo bērnu adopcijas procedūru uz ārzemēm. Tieši šie grozījumi, kā arī anonīmā vēstule Tieslietu ministrijai (TM), ko, pēc izskanējušās informācijas, varētu būt rakstījusi kāda no Elejas bērnunama darbiniecēm, kļuva par iemeslu tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas un Bērnu un ģimenes lietu (BĢL) ministra Ainara Baštika konfliktam. Elejas bērnunama audzinātājas noliedz savu saistību ar šo sūdzību.
Vēstulē tieslietu ministrei bija paustas bažas par vairāku Elejas bērnunama audzēkņu adopciju uz ārzemēm. Aizdomas radījis fakts, ka pagājušajā gadā vairāki bērni pārcēlušies uz dzīvi vienā ASV štatā – viņus adoptēja baptistu kristīgās draudzes locekļu ģimenes. Tieslietu ministre izteica pieņēmumu par iespējamo A.Baštika ieinteresētību bērnu adopcijā uz ārzemēm.
Elejas bērnunama audzinātājas atklātā vēstulē Saeimas deputātiem pauž sašutumu par bērnunama vārda izmantošanu, pamatojoties uz anonīmu sūdzību. “Audzinātāji nav rakstījuši ziņojumu tieslietu ministrei, jo ir lieliski informēti par adopcijas procesu. Katram cilvēkam var būt savs viedoklis, par to var diskutēt atklāti, nevis slēpjoties. Bērniem jāaug ģimenē. Lai kā censtos katrs darbinieks, neviens nevar bērnam aizvietot ģimeni. Tādēļ neviltots prieks ielīst sirdī par katru, kuram ir iespēja dzīvot pie mīlošiem vecākiem,” vēstulē raksta audzinātājas, aicinot sūdzības autoru personīgi iepazīties ar bērnunama darbu, uzklausīt viedokļus.
Bērnunamā zina par visiem adoptētajiem
Elejas bērnunama vadītāja Gaļina Galviņa “Ziņām” neslēpj sarūgtinājumu par izskanējušiem apvainojumiem BĢL ministram un adopcijas lietu atspoguļojumu negatīvā gaismā viņas vadītajā bērnunamā. Viņasprāt, par tik trausliem jautājumiem, kas skar bērnu likteņus, drīkst spriest tikai tas, kurš iepazinies, kā viss ir dzīvē.
Pērn uz vienu no ASV štatiem uz dzīvi pārcēlušies septiņi bērnunama bērni, viņus adoptēja ģimenes no vienas baptistu draudzes, ar kuru elejniekiem izveidojusies sadarbība kopš 1995. gada. Divi bērni ASV mācās un dzīvo ģimenēs. Bērnunamam palīdz arī vietējās kristīgās draudzes. Katru vasaru un arī ziemas brīvlaikā bērniem ir iespēja piedalīties dažādās nometnēs, notiek labdarības koncerti, bērni saņem dāvanas. Daudziem ir rastas atbalsta ģimenes, kurās ir iespēja pavadīt nedēļas nogales un skolas brīvlaikus.
Divu gadu laikā trīs reizes daudzi Elejas bērnunama audzēkņi pavadījuši brīvdienas viesu ģimenēs ASV. Atgriezušies viņi nezaudē kontaktus – sarakstās, sazvanās. Vairāki atraduši savas ģimenes, kurās saņem mīlestību un rūpes. “Kā gan mēs, pieaugušie, varam mēģināt liegt iespēju bērnam teikt “mamma” un “tētis”?” vaicā vadītāja. “Bērni, kas aizbraukuši, sūta mums mīļas un pateicības pilnas vēstules, lai gan pateicību pelnījuši visi tie labie cilvēki, kas spēj sniegt atbalstu nelaimē nonākušiem bērniem. Es personīgi zinu par katru šo ģimeni un par katru mūsējo adoptēto bērnu, pat nevaru iedomāties, ka varētu būt citādi.”
Apvainojumiem jābūt pamatotiem
Jelgavas rajona Padomes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste O.Rudaka stāsta, ka pašreizējā adopcijas kārtība faktiski izslēdz jebkādu iespēju rīkoties pret bērna interesēm, ņemot vērā vairāku valsts un pašvaldības institūciju līdzdalību katra adopcijas gadījuma izskatīšanā un akceptēšanā. Kā pozitīvu bērnu tiesību speciāliste atzīst faktu, ka pašreiz adopcijas lietā liela ir pašvaldības bāriņtiesu un pagasttiesu atbildība.
“Kad tiek formēta adopcija, ģimenes iepriekš rūpīgi pārbauda. Bērns sākumā ciemojas iespējamo adoptētāju ģimenē, tad ģimene uz vairākām nedēļām pārceļas uz dzīvi šeit, Latvijā, lai bāriņtiesa varētu izvērtēt, vai adopcija ir bērna interesēs. Pret paša gribu neviens bērns nekad nav adoptēts. Ir sabiedrības daļa, kas vaicā, vai mēs zinām, kas notiek ar bērniem, kuri adoptēti uz ārzemēm. Bet vai mēs īsti zinām, kas ar mūsu bērniem notiek šeit, mūsu valstī? Esmu lasījusi adoptēto bērnu vēstules, jaunieši ar uzvedības traucējumiem, kas šeit nevienam nav bijuši vajadzīgi, nonākot ģimeniskā vidē, mainās, jūtas laimīgi un vajadzīgi.
Uzskatu, pirms kādu publiski apvainot nelikumībās, tās vispirms jākonstatē un jāpierāda.”
Faktā, ka adoptētāji ir vienas draudzes locekļi, ne bērnunama vadītāja, ne bērnu tiesību speciāliste O.Rudaka nesaskata neko pretlikumīgu vai neētisku, tieši otrādi – tā latviešu bērniem ārzemēs ir iespēja tikties, saglabāt savu dzimto valodu, kopīgi svinēt svētkus. To bērnunama speciālisti secina arī pēc saņemtajām vēstulēm.
Ozolnieku novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Urzula Jēkabsone izsaka gandarījumu par pieņemtajiem grozījumiem adopcijas likumā un uzskata, ka novērsta vien nepieciešamība pēc pēdējā paraksta no TM, kuru arī pati tieslietu ministre atzinusi par formālu. “Kopš BĢLM ir izveidota, daudz darīts adopcijas jautājumu sakārtošanā. Tiem nedrīkst pieiet formāli. Pilnībā uzticos BĢLM, kā pozitīvu uztveru arī faktu, ka adopcijas lietā vairāk uzticas bāriņtiesām. Vēlētos, lai zināmas izmaiņas skartu arī vietējo adopcijas procedūru. Tagad lēmumu par bērna nodošanu aprūpē pieņem Bāriņtiesa adoptētāju dzīvesvietā. Tomēr pēdējais lēmums būtu jāsaka bērna dzīvesvietas bāriņtiesai,” spriež U.Jēkabsone. Bāriņtiesas priekšsēdētāja arī atbalsta bērnu adopciju uz ārzemēm. “Ārzemnieki adoptē arī lielos bērnus. Aizejot uz ģimeni ārzemēs, bērnam ir cita motivācija, citas iespējas, nereti jaunietis ar uzvedības un mācīšanās problēmām mainās.” U.Jēkabsone atzīst, ka arī Latvijā atbalsta ģimenes lielākoties ir ticīgas. “Lai gan daudzi no mums sevi uzskata par ticīgiem, savu ticību ne vienmēr mākam demonstrēt.”
Elejas bērnunama vadītājas G.Galviņas kabinetā izkārtotas daudzas fotogrāfijas, tajās redzami bērni, kas no jauna ieguvuši tētus un mammas, brāļus un māsas, – viņi smaida. Katram ir savs stāsts, savs ceļš, līdz piepildās cerība iegūt savu ģimeni.
Bet bērnunamā paši smagākie ir vakari. Kad aprimusi ikdienas steiga un iestājas klusums. Kad uz daudzām – mazākām un lielākām – bērnu galvām vien pāris audzinātājas roku un sirds – viena uz visiem.
***
Elejas bērnunamā kopš 1996. gada
Aizbildnībā paņemti 8 bērni
Ģimenē atgriezies – 21
Adoptēti uz ārzemēm – 11
Pilngadību sasnieguši – 24
Studē – 1
Pēc 9. klases mācās vai apgūst profesiju – 14
Pašlaik bērnunamā atrodas 48 bērni
