Tik tikko mēs, divpadsmitie, aizvadījām vienu no īpašākajiem mirkļiem savā skolas dzīvē – žetonvakaru. Tagad, ejot un ieraugot kāda pirkstā līdzīgu rotu, zināsim – tas ir mūsējais.
Tik tikko mēs, divpadsmitie, aizvadījām vienu no īpašākajiem mirkļiem savā skolas dzīvē – žetonvakaru. Tagad, ejot un ieraugot kāda pirkstā līdzīgu rotu, zināsim – tas ir mūsējais.
Pakavēsimies atmiņās, kāds katram bija šis brīdis.
Agate Labanovska, Jelgavas 4. vidusskola
Žetonvakars bija izdevies. Vienīgi pasākuma tā saucamā oficiālā daļa likās nedaudz par garu, bet, ņemot vērā diezgan lielo žetongredzenu saņēmēju skaitu, daudz īsāka tā nevarēja būt. Patika, ka klašu priekšnesumi bija labi pārdomāti. Varēja redzēt, ka pasākums tika uztverts nopietni, tāpēc tas arī izdevās. Pierādījās, ka arī skolā var labi izklaidēties gan ar klasesbiedriem, gan skolotājiem!
Kristīne Šugailo, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Žetonvakars izdevās, pateicoties pašu aktivitātei un vēlmei būt kopā šajā dienā. Interesantākais bija gatavošanās laiks, kas ļoti saliedēja kolektīvu. Uzstājoties izjūtas bija lieliskas, jutāmies kā viens vesels. Tas bija interesants un emocionāls brīdis. Atzinību pelnījuši arī vakara vadītāji, kuriem viss ļoti labi izdevās. Bija atbilstoša mūzika (“dzīvais” izpildījums), varēja izdejoties. Žēl, ka daudzi no pasākuma aizgāja pārāk ātri. Žetoni – simbols, kas liks atcerēties vidusskolu un draugus.
Māris Šņickovskis, Jelgavas
4. vidusskola
Redzēju, cik dažādas var būt viena pasākuma tradīcijas, jo biju gan 4. vidusskolā, gan 1. ģimnāzijā draugu žetonvakarā. Pozitīvi vērtēju, ka ģimnāzijā tika aicināti arī vecāki un priekšnesumos piedalījās visa klase, bet mūsu skolā – tikai daļa kolektīva, žetonvakaru svinējām skolēnu un skolotāju lokā. Interesanta šķita viņu ideja par gredzenu pasniegšanu aploksnēs, kurās ir klasesbiedru atmiņas par katru. Man patika, ka mūsu skolā bija gan “dzīvā”, gan DJ mūzika, kuras melodijai nespēja pretoties pat skolotāji. Lai gan skolas pasākumi parasti notiek līdz pulksten 23 (kā tas bija arī 1. ģimnāzijā), šoreiz mums atļāva izdejoties līdz pulksten 1, bet arī ar to bija mazliet par maz.
Dace Indrika, Jelgavas 4. vidusskola
Līdz ar sudraba gredzena uzvilkšanu arvien vairāk apzinos, ka Jelgavas 4. vidusskola ir vieta, kur kavēsies manas skolas gadu atmiņas. Tovakar aizkustināja mīlestība, kuru jutu no klasesbiedriem. Apzinājos, cik maz mums tur atlicis būt, tāpēc laiks, ko pavadīsim kopā, pēc iespējas vairāk jāizbauda. Tas bija labākais vakars vidusskolā – ar īstu svētku izjūtu.
To ir ļoti grūti vārdiem aprakstīt. To noteikti sapratīs tie, kas ko līdzīgu jau piedzīvojuši.
