Vakar tika atzīmēta Pasaules patērētāju tiesību diena – nevalstiskās organizācijas visā pasaulē aicināja atturēties no ģenētiski modificētās pārtikas.
Vakar tika atzīmēta Pasaules patērētāju tiesību diena – nevalstiskās organizācijas visā pasaulē aicināja atturēties no ģenētiski modificētās pārtikas. Lai gan par šo tēmu diezgan daudz runāts arī Latvijā, manuprāt, cilvēki skaidri neapzinās, kas ir modificētā pārtika un kā to atšķirt no veselīgām ēdamlietām. Atceros bērnību, kad desa, pēc kuras nācās stāvēt garā rindā, bija jāapēd diezgan ātri, pretējā gadījumā tā sāka bojāties. Taču tagad dažas desas var stāvēt ledusskapī gandrīz vai mēnesi un tām nekas slikts nenotiek. Tiesa, lētākās garšo pēc neizprotamu gaļas atlikumu, tualetes papīra un vēl nezin kādu pārdabisku vielu sajaukuma, taču dārgākās smeķē itin labi. Uzmini nu, kas tur ir iekšā! Pasaki kādam vecam cilvēkam, kas vēl atceras Ulmaņlaikus, ka piens var nostāvēt ledusskapī vairākus mēnešus un tam nekas nenotiks, bet, kad reiz atstāju pienu siltumā uz nedēļu, par iznākumu varēju tikai šausmināties – citkārt gardais dzēriens ne tikai bija uzrūdzis, uzpūzdams paku, bet bija pārvērties neizprotamā zaļganā, staipīgā un ārprātīgi smakojošā šķidrumā, kas nemaz nelīdzinās agrāk tik iecienītajam rūgušpienam, ko mājas apstākļos ieguva, raudzējot pienu.
Lielākie Latvijas veikali paziņojuši, ka viņu piedāvātajā preču klāstā nav ietverta ģenētiski modificēta pārtika, un jācer, ka tās tas arī ir. Līdz šim, par laimi, mūsu valstī neveselīgi produkti nav atklāti. Taču pērn līdz novembrim desmit ES dalībvalstīs, tai skaitā Čehijā, Vācijā un Norvēģijā, reģistrēti 77 gadījumi, kad veikalu plauktos nonākušas ģenētiski modificētās preces. Pārsvarā tā bijusi sojas eļļa, kā arī preces, kas eksportētas no ASV, Kanādas un Korejas.
Daudzas valstis cenšas panākt ģenētiski modificētas pārtikas marķēšanu un pat apturēt ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu. Apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju mīt valstīs, kurās ģenētiski modificētas pārtikas marķēšana ir obligāta, piemēram, ES, Austrālijā, Brazīlijā un Japānā, taču speciālisti neslēpj, ka atsevišķas firmas šos aizliegumus varētu pārkāpt. Gluži tāpat ir ar E vielām (konservantiem, pārtikas krāsvielām utt.). Tās būtu jāuzrāda visu to produktu sastāvā, kuros tiek izmantotas. Taču vairāki ražotāji “aizmirst” tās ierakstīt. Lielais “fui” jāsaka lielākajām ģenētiski modificētās pārtikas ražotājvalstīm – ASV, Kanādai un Argentīnai –, kur patērētājiem ir liegtas tiesības zināt, kuri produkti satur ģenētiski modificētas daļas.
Visaktīvāk pret modificēto pārtiku cīnās patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, jo ikvienam taču ir tiesības ēst veselīgu, ne tikai garšīgu pārtiku. Taču arī valstu valdības saka savu vārdu. Arī Latvijā. Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Latvijai vajadzētu būt no ģenētiski modificētiem organismiem brīvai, nevajag ļaut ievest un pārstrādāt ģenētiski modificētas sēklas un produktus. Tiesa, Latvijā nav noteikti ģenētiski modificētu organismu un tradicionālās lauksaimniecības ražošanas metožu līdzāspastāvēšanas aizsardzības un nodrošinājuma mehānismi. Tādēļ pastāv bažas, ka, piemēram, ģenētiski modificētais rapsis varētu viegli krustoties ar savvaļā augošo nezāli pērkoni. Krustojoties šīs nezāles varētu kļūt noturīgas pret Latvijā izmantojamiem herbicīdiem, tad lauki aizaugtu. Lai gan parasti zinātnes attīstība nes pozitīvas pārmaiņas, šoreiz tas varētu novest tikai pie iznākuma ar mīnusa zīmi iedzīvotāju veselībai un valstij kopumā.
