Katru gadu 6. martā atzīmējam pirmā nacionālā militārā formējuma pulkveža un visu trīs pakāpju Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oskara Kalpaka atceres dienu.
Katru gadu 6. martā atzīmējam pirmā nacionālā militārā formējuma pulkveža un visu trīs pakāpju Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oskara Kalpaka atceres dienu.
1919. gada marta kaujās cīņās pret komunismu par mūsu valsts pastāvēšanu “kalpakiešu” rindās virsnieku rotas sastāvā piedalījās arī mūsu novadnieks kapteinis un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Ķīselis, kas 1897. gada 22. martā dzimis Jelgavā. Ar Lāčplēša ordeni viņš tika apbalvots sakarā ar veiksmīgu izlūkgājienu no 1919. gada 25. līdz 27. janvārim, kas atviegloja Skrundas ieņemšanu. 24. martā pie Kalnciema viņš tika ievainots. Bijis kara atašejs Anglijā, vēlāk arī apriņķu priekšnieks un aizsargu pulku komandieris Kuldīgā un Valmierā. 1931. gadā J.Ķīselis sācis strādāt Rīgas policijas prefektūrā. Mūsu veterānu rotas virsseržants Ilgars Puškevics atceras, ka 1939. gadā J.Ķīselis Ventspils policijas inspekcijas braucienā viesojās pie tēva, kas arī bijis policists Ventspilī. Ciemošanās atstājusi neizdzēšamas atmiņas. Daudzām citām goda zīmēm apbalvotais “kalpakietis” arestēts jau 1940. gada17. septembrī un vēlāk noslepkavots Rīgas Centrālcietumā. Ilgara tēvu Alfrēdu Evaldu Puškevicu arestēja 1941. gada 13. jūnija vakarā, bet sievu un abus dēlus nākamajā rītā iegrūda restotā vagonā. Tēvs vēlāk nobendēts Vjatlagā 1942. gadā.
Tas viss ir cieši saistīts ar 16. martu – Latviešu leģiona dienu –, kad pie Brīvības pieminekļa tika pazemoti padomju represiju upuri un latviešu karavīri, kas bija ieradušies nolikt ziedus pie pieminekļa, godinot zaudētos biedrus.
25. martā atzīmēsim trešā padomju terora plosīšanās dienu Latvijā. Tad pie Brīvības pieminekļa vajadzētu pulcēties lupatās un skrandās tērptiem, novārdzinātiem vergu nometņu upuriem, kurus pavadītu zilcepurainie čekisti ar lamām un draudiem. Tie būtu kā pretstats labi barotajiem, Latvijas maizi ēdušajiem provokatoriem, kas ar jēlām olām 16. martā apmētāja Latvijas karogu un vecos karavīrus, kas pēc izciestā soda par “dzimtenes nodevību” atgriezās Dzimtenē un vēlāk tika reabilitēti, bet tagad nolamāti par “fašistiem” līdz ar daudzajiem gājiena dalībniekiem.
Mūs kopā aicina to “kalpakiešu” gars, kas sevi ziedoja neatkarības cīņās, abu okupāciju upuri un karavīri latviešu leģiona rindās. Daudzi pat vēlas aizmirst pravietiskās Annas Brigaderes dzejoļa rindas: “Latvija Kalpaku sūta cīņā pret postu un nāvi”, ko sev līdz nes Latvijas neatkarības pretinieki.
Lai neļautu aizmirstībai pulkveža O.Kalpaka nopelnus un viņa vārds kļūtu par pašaizliedzības simbolu karavīriem, Latvijas sabiedrībai un jaunatnei, 2002. gadā nodibināts Kalpaka pieminekļa fonds. Pieminekli paredzēts iesvētīt 2005. gada 22. jūnijā – mūsu Varoņu piemiņas dienā – Esplanādē pretim Aizsardzības ministrijai. Piemiņas fonds, kuru vada Ģirts Valdis Kristovskis, aicina tautiešus Latvijā un ārzemēs vākt ziedojumus, kas Latvijā iemaksājami kontā nr.551003612083 (multivalūtas) Hansabankā, kods HABA LV 22, SOASF “Kalpaka pieminekļa fonds”, reģ.nr.40008070843.
No skolām pirmie uz aicinājumu pērn atsaucās Aizupes pamatskolas audzēkņi un pedagogi.
