No nākamā mācību gada glāzi piena skolās bērni varētu iegādāties par visai zemu cenu – četriem santīmiem –, glāzi jogurta – par 12, kā arī par pazeminātu cenu šos produktus nopirkt iepakojumā. To paredz ES atbalstītā programma «Skolu piens».
No nākamā mācību gada glāzi piena skolās bērni varētu iegādāties par visai zemu cenu – četriem santīmiem –, glāzi jogurta – par 12, kā arī par pazeminātu cenu šos produktus nopirkt iepakojumā. To paredz ES atbalstītā programma “Skolu piens”.
Jelgavas Domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza apstiprina, ka skolas ir ieinteresētas šajā programmā un, iespējams, ja tiks sakārtota attiecīga dokumentācija valsts mērogā, no nākamā mācību gada Jelgavas izglītības iestādēs šāda iespēja būs. Organizācijas “Vecāki Jelgavai” valdes priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics “Ziņām” apliecināja, ka ieceri atbalstījis un piekrišanu jau devis uzņēmums “Zemgales piens”, kas šim nolūkam ir gatavs ražot speciālus glāzes apjoma piena iepakojumus. Savu viedokli pauduši arī atsevišķi skolu vadītāji.
Programma darbojas veiksmīgi
Programma “Skolu piens” ir viens no ES piedāvātajiem iekšējā tirgus atbalsta pasākumiem, lai veicinātu veselīgu produktu lietošanu uzturā un piensaimniecībai nodrošinātu stabilu vietu tirgū. ES dalībvalstīs “Skolu piena” programmas realizētas no 1977. gada. Čehijā šī programma veiksmīgi darbojas jau septīto gadu, tajā iesaistījušās 69 procenti skolu. Subsidējot piena cenu, šo programmu atbalsta katra atsevišķa valsts.
Jāuzsver, ka programma neparedz obligātu piena dzeršanu katram bērnam. Tā sniedz iespēju lēti nopirkt ne tikai pienu, bet arī jogurtu tiem bērniem, kuriem šie produkti garšo, bet apstākļos, kad to cena aptuveni vienāda ar kolu, vilinošāka šķiet pēdējā. Ja var padzerties garšīgi, veselīgi un vēl ietaupīt, tas ir labs veids, kā ne tikai pasargāt bērnu veselību, bet arī veidot gudrību izvēlēties labāko un ietaupīt.
Interpretē labas idejas
Līdz vecākiem informācija par potenciālajām iespējām bērnus nodrošināt ar pienu skolās, iespējams, vēl nav nonākusi, kaut arī presē un citos plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam šis jautājums tiek apspriests.
Interesanti lasīt šā nodoma dažādās negatīvās interpretācijas. Piemēram, apgalvojumu, ka tā ir bērnu “izmantošana”, lai aizsargātu piena ražotāju intereses. No šāda viedokļa skatoties, būtu jāatgriežas alās un jāģērbjas zvērādās, jo viss, ko lietojam bērniem – rotaļlietas, grāmatas, apģērbs –, ir kāda ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma bizness. Bet reti kad labs produkts (piemēram, mācību grāmatas) tiek piedāvāts par zemāku cenu.
Ja arī programma “Skolu piens” darbojas kā iekšējā tirgus atbalsta programma, tad kam no tā ļaunums?
Argumenti un pretargumenti
“Skolu dalība programmā nav obligāta. Tā ir iespēja, kas tiek dota katrai ES valstij, un programma attīstīsies, ja interese un sadarbība būs abpusēja,” aģentūrai LETA skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ziedone Bērziņa. Pēc ZM speciālistes domām, svarīgākais posms pašlaik ir tieši vecāku interese, kas sarunu rezultātā veicinātu šīs programmas ieviešanu skolās.
Programmas “Skolu piens” ieviešanai kā pretarguments varētu būt arī skolu vadītāju un bērnu vecāku atmiņas par obligātu ar plēvi pārvilkušos piena glāzi skolā. Vēl viens pretarguments piena dzeršanai skolās ir tas, ka par bērnu ēdināšanu atbild ēdināšanas uzņēmumi un, ja tos iesaistīšanās šādā programmā neinteresē, tad izvēle ir izdarīta par labu stereotipa argumentam, ka “bērni labāk izvēlēsies kolu un čupa čupu”. Bet vai tāpēc nav jāpiedāvā alternatīva tiem, kas jau savās ģimenēs ir mācījušies pareiza uztura principus?
Atbalstīs saprātīgu programmu
“Ziņas” sazinājās ar Jelgavas 6. vidusskolas direktoru Alfrēdu Holstu. “Es parēķināju, cik izmaksā piens, un nonācu pie secinājuma, ka gandrīz tā pati cena vien sanāk. Kāds saņem par izplatīšanu, kādam jāmaksā par vienreizējās lietošanas glāzītēm, kādam jāatbild par atskaitēm.” Direktors uzskata, ka šai programmai jābūt pilnībā valsts apmaksātai vairāku iemeslu dēļ. Vispirms, ir neiespējami iesaistīties programmā, ja tajā neiesaistās ēdināšanas uzņēmums, kas apkalpo skolu. Jo neizlietots produkts der izmantošanai kulinārijā, bet ne ārā liešanai. Otrkārt, tas neizmaksās daudz lētāk. Direktors pieņem, ka varētu nodrošināt iespēju, bērnam piemaksājot starpību, iegādāties jogurtu. “Piens ir nepieciešams. Mēs šo programmu atbalstīsim, ja tā būs saprātīgi pārdomāta.”
Pienu dzersim noteikti
Pozitīva attieksme ir Jelgavas 4. pamatskolas direktora vietas izpildītājai Agitai Lundbergai. “Mēs noteikti dzersim pienu, jo 1. – 4. klašu bērni glāzi dienā savā skolā varēs dzert par velti, bet, sākot no 5. klases, viņi varēs glāzi piena iegādāties par četriem santīmiem. Šī programma ir jāatbalsta, jo tā palīdz veidot veselīgus ēšanas paradumus. Pirms tam aptaujā noskaidrosim, kuri bērni pienu labprāt dzer,” teica A.Lundberga. Jogurtu skolas pusdienu ēdienkarte jau piedāvā divas reizes nedēļā, un arī bufetē ir četru šķirņu jogurti, nopērkami par 15 santīmiem glāzē. Ar projekta atbalstu tā maksātu 12 santīmu. A.Lundberga nedomā, ka piena dzeršanai nepieciešamas speciālas vienreiz lietojamas glāzītes. Kā dzēra, tā arī turpmāk dzers no parastām krūzēm un glāzēm.
