Trīs dienas kopā pusdienot, vakariņot ar augsta līmeņa politiķi – tāda bija Ievas Veldzes iespēja.
Trīs dienas kopā pusdienot, vakariņot ar augsta līmeņa politiķi – tāda bija Ievas Veldzes iespēja.
Viņa vēlējās nokļūt Briselē, bet nonāca Strasbūrā, jo ES reglaments paredz vienu nedēļu mēnesī pavadīt Strasbūrā. Tas nav visai lietderīgi, jo izmaksājot 200 miljonu gadā, tāpēc ir deputāti, tai skaitā Valdis Dombrovskis, kas cīnās pret šo normu.
Pirmās vakariņas pagājušas, uzdodot vispārīgus jautājumus un pārvarot nedrošību. Trīs dienas – plenārsēdēs balsojumos, vakariņās – kopā.
Ieva redzējusi arī kuriozu, kā politiķi atjēgušies, ka nepareizi sabalsojuši, un mēģinājuši glābt situāciju. “Šajās sarunās gan nevarēju piedalīties,” teica Ieva. Vai viņa par šo situāciju runātu arī tad, ja nebūtu “politiķe iesācēja”?
Meitene atzīst, ka Strasbūrā jutusies mazliet nereāli. Kopumā bijis ļoti interesanti. “Dombrovska tikšanās laikā ar Kazahstānas pārstāvjiem man gribējās smieties. Tur bija daudz komiska. Ļoti precīzi sapratu, ko nozīmē neizrādīt savas emocijas.”
Šī uzdrīkstēšanās nav politisks starts, drīzāk distance, kas sākta skriet agrāk nekā skolas skolēnu padomes un Dobeles Skolēnu domes loceklei. Ievai interesē politika, un viņas tuvākie mērķi pēc ģimnāzijas beigšanas ir startēt Policijas vai Aizsardzības akadēmijā. “Tētis par to ir priecīgs, bet mammai bail, ka “nepavilkšu”,” smaidot atklāj Ieva. Savas karjeras iespējas meitene saredz politikā, jo vēlas darīt labu cilvēcei. Viņa pārliecināta, ka politika ir iespēja. “Muļķīgi ir par kuģa avarēšanu jūrā uzlikt pāris miljonus soda naudu. Jābūt citādi,” domā Ieva. Par vienu no svarīgākajām īpašībām politiskās distances piekritēja min godīgumu. Ciktāl tas iespējams, viņasprāt, politikā? “Līdz noteiktam laikam. Bet pēc tam? Jāiet prom. Vai to ir spēka izdarīt? Nezinu. Man nav pieredzes.” Bet godīgums Ievu jau ir “iegāzis”. Pēc Strasbūras brauciena viņa iztaujāta vairākos preses izdevumos, bet ne Dobelē. “Telegrāfs” starp ļoti standartizētiem jautājumiem – par spilgtākajiem iespaidiem un citām līdzīgām lietām – esot uzdevis arī vienu, kas ietver interesi par Ievas domām. Tas bija – ko viņa domā par Tatjanu Ždanoku. “Pateicu, kāda ir mana attieksme, bet to interpretēja kā attieksmi pret visiem krieviem un pataisīja mani par nacionālisti vissliktākajā nozīmē. Visai labi nejutos.