«Aizdomas par mānīšanos» (19. marts). ???: Interesanti, ka šoreiz gandrīz visi vienojušies «kopīgā dziesmā», un, šķiet, rezultāts radies uz iepriekšējas vienošanās pamata. Interesanti būs pavērot, kas notiks tālāk…
“Aizdomas par mānīšanos” (19. marts)
???: Interesanti, ka šoreiz gandrīz visi vienojušies “kopīgā dziesmā”, un, šķiet, rezultāts radies uz iepriekšējas vienošanās pamata. Interesanti būs pavērot, kas notiks tālāk… Arī žurnālisti nekādu troksni necēla. Kāpēc?
purvs: Man nav žēl, ja pelna pašmāju bāleliņi, nevis kaut kādi “statoili”, “lukoili” un tamlīdzīgi. Administratīvām metodēm biodegviela jāievieš tikai tāpēc, ka citādi nevar “lauzt” naftinieku un autoražotāju noslēgtās alianses.
“Nav viegli būt sētniekam” (19. marts)
Nadja: Liels paldies tiem, kas saprot, cik sētniekiem ir grūti. Paldies, ka novērtējat viņu darbu! Sētnieku amats tiešām ir viens no fiziski grūtākajiem. Tur vajadzētu strādāt vīriem, spēcīgiem un čakliem, bet pamatā strādā pensionāri un sievietes pāri 50 gadiem, jo tā ir viņiem vienīgā iespēja nopelnīt maizīti. Dienās, kad snieg, ietves būs ideāli tīras tikai tiem, kuriem ir izpalīdzīgi ģimenes locekļi un draugi. Tiem, kuriem sētnieka pienākumi jāpilda vieniem, ietves ir bēdīgākā stāvokli, tāpēc bargi viņus nenosodiet, viņi tiešām cenšas, cik spēka. Runājot par sētniekiem, kas vispār neparādās darba vietā, tie tiks sodīti gan no darba devēja, gan no policijas! Visiem pēc nopelniem!
“Tā nav programma “ar plēvi”” (22. marts)
Turists: Būtu es varējis dabūt pienu tik lēti, kad mācījos skolā… Man piens garšo, bet tagad ar šausmām jāsecina, ka cenas joprojām tam turpina augt. Labi, ka bērni vismaz dabūs dzert mūsu pašu Latvijas pienu.