1996. gada pavasarī tika nodibināts Jāņa Čakstes demokrātijas veicināšanas fonds. Par vienu no tā darbības virzieniem apstiprināja Jāņa Čakstes piemiņas sa-glabāšanu un viņa veikuma Latvijas valsts labā popularizēšanu.
1996. gada pavasarī tika nodibināts Jāņa Čakstes demokrātijas veicināšanas fonds. Par vienu no tā darbības virzieniem apstiprināja Jāņa Čakstes piemiņas sa-glabāšanu un viņa veikuma Latvijas valsts labā popularizēšanu. Darba grupā iesaistījāmies arī mēs, jelgavnieki, jo uzskatījām, ka pilsētas dižākajam cilvēkam ir jāatdod pelnītais gods piemineklis, kas padomju okupācijas gados tika varmācīgi iznīcināts. Šo domu atbalstīja fonda valde, un tika izveidota darba grupa J.Putriņa vadībā.
Turpinot attīstīt Jāņa Čakstes pieminekļa ideju, darba grupa vienojās šādos konceptuālos jautājumos:
1) Jelgavā jābūt piemineklim mūsu valsts Pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Tas nenozīmē, ka fonds iestājas par bijušā pieminekļa (K.Jansons, 1930.g.) kopijas izgatavošanu un tā novietošanu vecajā vietā pie Academia Petrina ieejas durvīm.
2) Fonds piekrīt darba grupas apsvērumiem par jauna pieminekļa izgatavošanu un jaunas tā novietošanas vietas izvēli skvērā pie Sv.Trīsvienības torņa.
3) Fonds atbalsta darba grupas ierosinājumu par pieminekļa atklāšanu 1999. gada 14. septembrī J.Čakstes 140. dzimšanas dienā.
Darba grupa jau no 1997. gada ir propagandējusi ideju par J.Čakstes pieminekli tieši tādā kontekstā. Šādiem uzskatiem pievienojušies J.Čakstes dzimtas pārstāvji gan Jelgavā un Latvijā, gan arī ārzemēs. Šo viedokli atbalsta akadēmiskā vienība «Austrums» (to savulaik Maskavā dibināja Maskavas universitātes students J.Čakste), šim viedoklim atbalstu izteikusi arī Jelgavas Latviešu biedrība.
Pilsētas galvenais arhitekts, kas ir arī J.Čakstes pieminekļa izveidošanas grupas loceklis, ir sācis jaunu diskusiju par J.Čakstes pieminekļa atjaunošanu Jelgavā. Uz šādu rīcību viņu esot mudinājušas pēdējā laikā presē un arī viņam adresētās pilsoņu vēstulēs izteiktās domas. Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvja J.Krūmiņa kunga un viņa domubiedru vēlēšanās ir viena atjaunot, t.i., izgatavot, 1930. gada K.Jansona pieminekļa kopiju un novietot to vecajā vietā pretī bijušās ģimnāzijas ieejas durvīm.
J.Krūmiņa jauno aktivitāšu sakarā vēlamies atkārtoti paust savu viedokli ļoti koncentrētā veidā izklāstīt darba grupas apsvērumus un motivāciju J.Čakstes pieminekļa sakarā.
1930. gada K.Jansona veidotā pieminekļa kopijas izgatavošanas noraidījums:
tēla risinājums gan no mākslinieciskā, gan arhitektoniskā viedokļa tika kritizēts jau tolaik, arī tagad mākslas kritiķi domas nav mainījuši;
pieminekļa kopijas izgatavošana ir ļoti dārga, to šajos sarežģītajos saimnieciskajos apstākļos nebūs iespējams atrisināt ne valstij, ne pašvaldībai šobrīd un tuvākajā nākotnē nebūs tik lielu līdzekļu, bet ar ziedojumu palīdzību vajadzīgo summu neizdosies savākt;
pie ēkas, kurā ir izvietojies Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, atrodas piemineklis māksliniekam Ģedertam Eliasam;
pie ēkas jau ir plāksne ar J.Čakstes bareljefu;
novietojot pieminekli šajā vietā, tiktu akceptēta situācija, kas toreiz bija izveidojusies Latvijā K.Ulmaņa fatālā politiskā greizsirdība uz ikvienu, kas, viņaprāt, varētu to aizēnot, bet Jānis Čakste tāds noteikti bija! Tādēļ piemineklis netika celts Rīgā Jānis Čakste to noteikti bija pelnījis, un tur tam būtu bijusi visīstākā vieta , bet Jelgavā. Turklāt novietots pie skolas, kur J.Čakste savlaik mācījies, it kā skolas gadi, vēlāk arī Jelgavas Latviešu biedrības vadīšana, avīzes rediģēšana un sekmīgā advokāta prakse būtu līdzvērtīga prezidenta postenim!
Par jauno vietu skvēru pie Sv.Trīsvienības baznīcas torņa.
Skvērs atrodas divu pilsētas svarīgu ielu Lielās un Akadēmijas krustojumā. Tas ir labi pārskatāms no trim debespusēm gan kājāmgājējiem, gan braucot ar kādu transportlīdzekli, bet tā aizmugurē ir viena no pilsētas dominantēm tornis, kuram pēc tā atjaunošanas būs ne tikai reliģiska simbola nozīme vien. Šeit veiksmīgi var organizēt masu mītiņus. Un beidzot šai vietai tiktu noņemts neaizskaramības zīmogs. Jā, tieši neaizskaramības zīmogs! Visu laiku atgādinot, ka te bija Staļina piemineklis, mēs šo vietu sargājam pat bez pieminekļa, jo uzturam dzīvu ideju par to, kas te reiz bija! (Jo tāda jau ir cilvēka daba ja viņam ko atņem, neiedodot nekā vietā viņš visu laiku atceras atņemto!) Bet, novietojot te pieminekli mūsu valsts un pilsētas dižākajam cilvēkam, mēs varam pierādīt, ka esam uzvarējuši padomju okupācijas vēl vienu palieku. Galu galā Brīvības pieminekļa izvēles vieta Rīgā tam ir spilgts apliecinājums cik ir to, kas atceras tur stāvējušo Pētera Pirmā statuju?
4) Līdz J.Čakstes 140. dzimšanas dienai palicis nedaudz vairāk par gadu. Vai mēs vispār realizēsim savu nodomu?
Mintauts Buškevics darba grupas vārdā
