Šodien kalendārā tiek godātas Irmgardes, bet nevienai daiļā dzimuma pārstāvei Jelgavā un rajonā šāda vārda nav.
Šodien kalendārā tiek godātas Irmgardes, bet nevienai daiļā dzimuma pārstāvei Jelgavā un rajonā šāda vārda nav. Taču vakar svētkus svinēja Ferdinands, kura vārds laicīgajā kalendārā gan nav atrodams, bet baznīcas gan! Sveicam Ferdinandu!
Jelgavnieks Ferdinands Grūbe ir ļoti reta un sena vārda īpašnieks. Agrāk bērniem tika dota sava krustvecāka vārds, tas ticis arī Ferdinandam. Tolaik vārds bijis sastopams abos kalendāros, taču ar laiku no laicīgā tas pazudis.
Grūbes kungs dzimis, audzis, skolās gājis Jelgavā, šeit arī apprecējies un strādājis. Dzīve sirmo kungu nav žēlojusi – pārciests leģiona laiks, izbaudītas Sibīrijas ziemas, pārdzīvoti padomju laiki un laimīgi sagaidīta Latvijas brīvvalsts atdzimšana. Viņš ļoti mīl dzīvi un stāsta, ka nekad nevajag būt kreņķīgiem: “Ne jau katru dienu spīd saule, tāpat arī dzīvē – ne katra diena ir laba, taču svarīgi ir dzīvi baudīt un ik rītu pamosties ar domu, ka šodien pavadīšu labāku dienu nekā vakar,” smej gaviļnieks.
Ferdinanda kunga humors, mīlestība uz dzīvi un neglābjamais optimisms ļauj dzīvi baudīt pilnu krūti. Par savu lielo mīlestību gaviļnieks sauc deju. Kādā avīzē reiz lasījis, ka dejošana cilvēkam pazeminot asinsspiedienu. “Laikam jaunībā pārāk maz iznāca dejot. Ballēs pūtu tauri, dejoja citi. Tagad gan, ja vien ir mūzika un kāds, kas stāv pretī, labprāt dejoju,” teic gaviļnieks.
Viena no Ferdinanda vājībām ir arī operetes un klasiskā mūzika. Gaviļnieks atzīst, ka dažkārt mūziku baudot pat līdz asarām, tas esot ļoti veselīgi. Svarīgā vērtē ir draugi. To Ferdinanda kungam esot daudz – gan domubiedri no Daugavas Vanagiem, gan bijušie kolēģi.
Lai Ferdinanda kunga sirdī allaž valda tāda sirsnība un mīlestība, ar kādu viņš uzņem savus ciemiņus!
