Lai vienkāršotu uzņēmēju piekļūšanu valsts atbalstam, šogad vairākās valsts atbalsta programmās ES struktūrfondu līdzekļu apguvei paredzētas vairākas izmaiņas.
Lai vienkāršotu uzņēmēju piekļūšanu valsts atbalstam, šogad vairākās valsts atbalsta programmās (VAP) ES struktūrfondu līdzekļu apguvei paredzētas vairākas izmaiņas.
VAP “Komercdarbības infrastruktūras modernizācija” apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām” papildinātas atbalstāmās aktivitātes. Tajās iekļauta arī komercdarbības infrastruktūras attīstīšana nomai. Šis atbalsta veids domāts komercsabiedrībām, kas izmantos uzceltās telpas ražošanai (apstrādes rūpniecībai). Atbalsta intensitāte paredzēta līdz 35 procentiem. Finansējums pieejams arī celtniecības izmaksām. Jārēķinās, ka, iesniedzot projektu, jāpievieno līgums, kurā norādīts iznomātājs.
Šīs pašas atbalsta programmas apakšprogrammā “Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija” plānots atcelt prasību par īpašuma un nomas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, kā arī paredzēta to nodošana trešajām pusēm. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka pieslēguma izbūvi projekta pieteicējs veic par saviem līdzekļiem, bet pēc finansējuma saņemšanas viņam ir iespēja saņemt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atļauju nodot pieslēgumu trešajai pusei (piemēram, “Latvijas gāzei”, “Latvenergo” u.c.).
Papildinātas jomas, paplašinātas izmaksas
Kā informē Ekonomikas ministrijas Finanšu departamenta direktors Raimonds Aleksejenko, komercdarbības infrastruktūras modernizācijas atbalsta programmas apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām” vienkāršota celtniecības izmaksu attiecināšana un padarītas skaidrākas prasības standartu ieviešanai. Pretendentiem jāņem vērā, ka celtniecības izmaksas var veidot ne vairāk kā 40 procentu no visām projekta atbalstāmajām izmaksām. Precizēti arī iesniedzamie dokumenti vides un tirgus standartu ieviešanai.
VAP “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai” atbalstāmās aktivitātes papildinātas ar rūpniecisko pētījumu izstrādes jomu, kā arī paplašināts atbalstāmo izmaksu saraksts ar patentu iegūšanas un apstiprināšanas izmaksām. Šajā grupā atbalstu iecerēts palielināt līdz 250 tūkstošiem latu. Paredzēts arī pieļaut atmaksu pa posmiem, tostarp piešķirt finansējumu projektiem, kuru gaitā pierādīts, ka plānoto produktu attīstīt nav iespējams. Ieviestas arī skaidrākas jaunu produktu, tehnoloģiju, atbalstāmo aktivitāšu un izmaksu definīcijas.
VAP “Atbalsts konsultācijām” atbalstāmās izmaksas tehniskā projekta izstrādei būvniecībā tiks paaugstinātas līdz 50 tūkstošiem latu. Savukārt VAP “Atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības misijās” tiks papildinātas atbalstāmās izmaksas. ES struktūrfondu apguves jomā veiktas arī citas izmaiņas – vienkāršotas pieteikuma formas, kritēriji un pieprasītā informācija maza apjoma atbalsta pieteikumiem. Uzņēmējiem būs iespēja iesniegt dokumentus elektroniski. Vienkāršots pieteikšanās mehānisms konsultācijām, dalībai izstādēs un darbinieku kvalifikācijas celšanai, ja vienlaikus saņemts atbalsts infrastruktūras atbalsta programmā, aizdevumu garantiju, riska kapitāla valsts programmas ietvaros. Būs iespējama valsts atbalsta kombinēšana, piemēram, infrastruktūras VAP un aizdevumu garantija. Valsts atbalsta maksājumā ieviesti starpposmi.
Plānotas izmaiņas arī valsts atbalsta programmu budžetā. Jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai pieejamo finansējumu paredzēts palielināt no desmit miljoniem pagājušajā gadā līdz 12 miljoniem latu šogad. Komercdarbības infrastruktūras modernizācijas atbalsta programmā finansējumu plānots palielināt visbūtiskāk – par 43 miljoniem latu. Tādējādi šajā programmā kā valsts atbalsts paredzēti 90 miljoni latu. Savukārt konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās atbalsta maksājums līdz šim nepietiekamā pieprasījuma dēļ samazināts no 27 līdz sešiem miljoniem latu.
Būtiskākie atteikuma iemesli un kļūdas
LIAA līdz februārim pieņēmusi 158 uzņēmēju projektu pieteikumus atbalsta maksājumiem. Apstiprināts 71 pieteikums, bet 33 projektiem valsts atbalsta piešķiršana atteikta. Lielākā daļa – 26 – pieteikumu noraidīti kā neatbilstoši administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Septiņi projekti noraidīti kā neatbilstoši kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.
Biežākie atteikuma iemesli saistīti ar to, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nav veikta iepirkuma procedūra, atbalstāmajās izmaksās iekļautas arī tādas, kas nav atbalstāmas. Noraidījumi saistīti ar atbalsta pretendentu neatbilstību finanšu kritērijiem, nav definēts projekta pamatojums, nav iesniegti īpašumu apliecinoši dokumenti.
Projektu pieteikumos dažkārt pavirši sagatavota finanšu daļa, nepareizi aprēķināts pieprasītais atbalsta apmērs un intensitāte, iesniegti nepilnīgi dokumenti. Dokumentu paketē pieļautas arī citas kļūdas – projekta ieviešanas plānā nav paredzēta aktivitāte, kas apliecina konkrētās ieceres sasniegšanu, kļūdaini noteikti komercsabiedrības darbības veidi un projekta īstenošanas nozare.
Naudas izteiksmē līdz šim pieprasītā valsts atbalsta apmērs pārsniedz 43 miljonus latu un pārsniedz pusi no valsts paredzētajiem līdzekļiem laika posmā līdz 2008. gadam. Visvairāk projektu (82) iesniegts komercdarbības pilnveidošanas apakšprogrammā atbilstoši starptautisko standartu prasībām. Naudas izteiksmē pieprasītais atbalsts pārsniedz 40 miljonus latu un ir lielāks nekā šim nolūkam paredzētie līdzekļi (37,68 miljoni latu). Pārējās programmās un apakšprogrammās pieprasītā atbalsta apmērs nav tik liels, lai uztrauktos par finansējuma nepietiekamību.
Vairums prasības vērtē kā pieņemamas
Atbalsta pretendenti prasības projekta pieteikumu iesniegšanai galvenokārt vērtē kā pieņemamas (68 procenti). Nepilna trešā daļa (28 procenti) tās uzskata par pārāk stingrām, savukārt četri procenti norādījuši, ka tās varētu būt vēl stingrākas.
Kā grūtāko projekta sagatavošanā 39 procenti uzņēmēju norādījuši iepirkuma procedūru. Ceturtā daļa kā sarežģītāko minējusi finanšu informācijas sagatavošanu, tikpat daudzi – nepieciešamību visu dokumentāciju sagatavot astoņos eksemplāros. Projekta pieteikumu veidlapas aizpildīšanu kā sarežģītu minējuši 11 procentu atbalsta pretendentu.
Izvērtējot līdzšinējo projektu pieteikumu pieņemšanas un izvērtēšanas gaitu, LIAA norādījusi uz būtiskākajām problēmām. Pie tām pieder nesaskaņota normatīvā bāze struktūrfondu vadības un atbalsta jomās, kā arī nepilnības valsts atbalsta programmās. Proti, liels iesniedzamo dokumentu apjoms, neelastīgas programmas, īpaši jaunu produktu attīstības jomā, pieteicējam nedraudzīga normatīvajos aktos noteiktā projektu izvērtēšanas sistēma. Tādējādi projektu izvērtēšana izvēršas ilga un komplicēta.
