Jelgavas pilsētā un rajonā lielākais zināmais koks – melnā papele – aug skvērā pie Jāņa Asara ielas. Iespējams, arī jūsu pagalmā ir kāds koks, par kuru sajūsmināsies daudzi cilvēki.
Jelgavas pilsētā un rajonā lielākais zināmais koks – melnā papele – aug skvērā pie Jāņa Asara ielas. Iespējams, arī jūsu pagalmā ir kāds koks, par kuru sajūsmināsies daudzi cilvēki. Vides pārvaldes speciālisti aicina atsaukties visus pilsētniekus, kuru īpašumā aug diža izmēra koki.
Senā un jaunā vēsture
Uzskata, ka pirmās ziņas par īpaši uzskaitītiem kokiem nāk no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad “Latvijas Vēstnesī” bija publicētas Zelmāra Lancmaņa ziņas par lielākajiem un vēsturiskajiem kokiem Latvijā. Tolaik Lancmaņa kungs bija uzskaitījis nedaudz vairāk par simts kokiem. Pašlaik dižkoku, kā arī retu un savdabīgu koku uzskaite un izpēte pēc vienotas shēmas ļāvusi apzināt vairāk nekā trīs tūkstošus koku. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas inspektore Inguna Skutele “Ziņām” stāsta, ka pilsētas un rajona lielākos kokus reģistrē reizi divos gados. Pirms pāris gadiem veiktā uzskaite liecina, ka tobrīd Jelgavā audzis 17 republikas nozīmes un 16 vietējas nozīmes dižkoku, bet 14 atzīti par tādiem, kas nākotnē varētu iegūt šo statusu. Kā savā grāmatā par Jelgavas dižkokiem raksta Gvido Leiburgs, šo koku uzskaitei pilsētā ir trīsdesmit gadu vēsture, apzināto dižkoku skaits ar katru reizi strauji aug. Pirmās pieejamās ziņas par dižkoku skaitu pilsētā datējamas ar 1985. gadu, kad valsts aizsardzībā tika pārņemti divi ozoli. Vides speciālisti lēš, ka dižkoka statuss pienāktos vismaz divreiz lielākam Jelgavā augošo koku skaitam.
Lielā inventarizācija
“Parasti regulāri apsekojam valsts nozīmes dižkokus. Šogad nolēmām, ka būtu jāveic visu pilsētas koku inventarizācija,” stāsta I.Skutele. Tas nozīmē, ka tiks uzskaitīti arī tie koki, kas atrodas vietējas nozīmes dižkoku sarakstā. Pašlaik vides inspektoru rīcībā ir ziņas, ka daudzviet pilsētā aug koki, kas dižkoka statusu varētu iegūt, tāpēc jelgavnieki tiek aicināti vērīgi palūkoties uz savu māju tuvumā augošajiem kokiem. I.Skutele: “Iespējams, kāds, kas pelnījis tikt iekļauts aizsargājamo sarakstā, līdz šim būs paslīdējis garām mūsu uzmanībai. Par saviem novērojumiem informējiet Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi pa tālruni 3023228 vai pilsētas pašvaldību pa tālruni 3005565.”
Kā koku mērīt
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, novērtējot koka atbilstību dižkoka statusam, jāmēra tā augstums vai apkārtmērs. Apkārtmērs tiek mērīts 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Mērlente stingri jānovelk perpendikulāri stumbra asij. Ja stumbrs virs 1,3 metriem sadalās vairākos stumbros, tie jāmēra katrs atsevišķi. Kā stāsta I.Skutele, bieži vien koki aug slīpā reljefā. Tādā gadījumā 1,3 metru augstums jāizvēlas no nogāzes augstākā punkta. Šajā situācijā ir izņēmums, ja mikroreljefs izveidots mākslīgi koka augšanas gaitā. Īpaši tas novērojams vietās, kur ap kokiem tiek uzbērta augsne. Šādā gadījumā koka apkārtmērs būtu jāmēra no vietas, kur saskatāms sakņu kakls, bet, ja tas nav iespējams, tad no augsnes virskārtas zemākajā vietā. Praksē nākas arī saskarties ar faktu, ka dižkoka statusu saņem koks, kas izmēru ziņā ir pat mazāks par citiem apkārt augošajiem. Tas izskaidrojams ar koku sugu atšķirīgo augšanas ātrumu.
***
Aizsargājamo koku skaits Jelgavā un rajonā (uzskaitīti 2004. gadā)
Pašvaldība; Valsts nozīmes; Vietējas nozīmes; Perspektīvie; Kopā
Jelgava 17 16 14 47
Ozolnieku n. 6 2 2 10
Eleja 5 1 5 11
Glūda 13 – 9 22
Jaunsvirlauka 4 12 – 16
Lielplatone 3 – 2 5
Līvbērze 4 7 – 11
Platone 6 5 – 11
Sesava 2 3 1 6
Sidrabene 7 3 1 11
Svēte 8 – – 8
Valgunde 3 1 4 8
Vilce 17 1 17 35
Vircava 4 – 5 9
Zaļenieki 9 15 – 24
Kopā 108 66 60 234.
