Degvielas cenas savu nepārtraukto kāpumu turpina, iecērtot aizvien lielāku robu transporta līdzekļu īpašnieku maciņā, un gandrīz vai ar tādu pašu nepārtrauktību ik gadu tiek konstatēti nelegālie pieslēgumi cauruļvadam Polocka – Ventspils.
Degvielas cenas savu nepārtraukto kāpumu turpina, iecērtot aizvien lielāku robu transporta līdzekļu īpašnieku maciņā, un gandrīz vai ar tādu pašu nepārtrauktību ik gadu tiek konstatēti nelegālie pieslēgumi cauruļvadam Polocka – Ventspils, no kura “biznesmeņi” lielos daudzumos sūknē dīzeļdegvielu. Diemžēl šo darboņu vainas dēļ nereti cieš daba – pieslēgumi izveidoti pavirši un tiek bojāti, bet viņus jau tas neinteresē – galvenais, ka pašiem tiek peļņa.
Īpaši sāpīga problēma nelegālie pieslēgumi ir Jelgavas rajonā, jo pērn vien par šo pārkāpumu Jelgavas Policijas pārvaldē ierosināts 15 krimināllietu. Diemžēl izdevies aizturēt tikai piecas aizdomās turamās personas, jo darboņi ir pietiekami attapīgi un izdomas bagāti, lai paši “nezīmētos” – nelegālā sūknēšana un zagtās degvielas glabāšana parasti notiek īrētās mājās, kuru saimnieki tā arī nevar paskaidrot, kam īpašumu izīrējuši, vai uzrāda fiktīvus, varbūt pat viltotus īres dokumentus. Vai māju saimnieki vienmēr ir tikai nevainīgi cietēji, tas ir strīdīgs jautājums, jo nereti stāsti par īpašuma izīrēšanu ir tikai veids, kā “atmazgāties”.
Lai cik tas arī būtu bēdīgi, daudzos gadījumos dīzeļdegvielas zagļi ne tikai rada zaudējumus cauruļvadu īpašniekiem, bet arī nodara nopietnu kaitējumu videi. Dati nav patīkami – 2003. gadā Jelgavas rajonā 24 vietās pēc nelegālā pieslēguma bijusi vajadzīga vides atveseļošana vai uzraudzība pēc tās. Un tālu jau nav jāmeklē – nupat nelegālā pieslēguma dēļ Svētes pagastā vidē izplūda vismaz 80 tonnu dīzeļdegvielas, kas ne tikai piesārņoja pļavas, bet ietecēja novadgrāvī un pēc tam Svētes upē. Naftas produktu savākšanas darbi šajā vietā vēl turpinās, bet jau tagad skaidrs, ka būs vajadzīgi vismaz divi gadi, lai piesārņotā vide atveseļotos un atkoptos. Liels zaudējums gan budžetam, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, kuriem vismaz kādu laiku nāksies elpot pēc degvielas smakojošu gaisu un nolūkoties varavīkšņainos plankumos ūdenī. Ja cilvēki to visu vēl var pieciest, diez vai dzīvnieki un putni spēs sadzīvot ar naftas produktu. Tas, ka no novadgrāvja aizies bebri, varbūt nav pats bēdīgākais (par šo grauzēju sajūsmā ir reti kurš), taču zivīm un putniem, kas, pēc ornitologu teiktā, tuvākajā laikā migrējot būs klāt arī Svētē, noplūde no nelegālā pieslēguma var būt nāvējoša. Tiesa, nebūs jau tik briesmīgi skati, kā vērots pasaules dabas kanālos, kad pēc naftas noplūdēm ūdeņos putni pārvēršas melnos, pretīgos vīšķos, kas nespēj ne palidot, ne sagādāt pārtiku un mokās aiziet bojā, taču izslēgt iespēju, ka arī Svētē kāds lidonis atradīs savu pēdējo mājvietu, nevar, jo naftas produkti ieķeras spalvās un pēc tam, kad putns tās kārto, nokļūst knābī un var izraisīt smagu saindēšanos un pat nāvi.
Dzīvību pret dzīvību prasīt šādās situācijās laikam ir absurdi, bet domāju, ka sodu bardzība kaut nedaudz bēdīgo stāvokli nelegālo pieslēgumu jomā palīdzētu uzlabot. Nu ko gan tie noķertie zagļi saņem – nosacītu sodu vai ļaunākajā gadījumā kādu īsu laiciņu cietumā, un tas arī viss. Pat ja nācies pabūt aiz restēm, vainīgais, iznākot brīvībā, diez vai ilgstoši šaubīsies par atkārtotu iesaistīšanos nelegālajā “biznesā” un atkal būs gatavs bendēt dabu. Apburtais loks! Nevar pielikt sargus katram cauruļvada kilometram, bet vismaz tuvējo māju iemītniekiem nevajadzētu būt vienaldzīgiem, ieraugot aizdomīgus racējus vai kādu citu dīvainu darbošanos. Jo mūsu nākamajām paaudzēm tomēr gribētos atstāt kādu nepiesārņotas dabas stūrīti.
