Ministru prezidents Guntars Krasts un pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs vakar aicināja reģionālās preses žurnālistus uz sarunu par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem.
Ministru prezidents Guntars Krasts un pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs vakar aicināja reģionālās preses žurnālistus uz sarunu par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem.
Likumprojekts nodots Saeimai
Lai arī Latvijas pašvaldību pārstāvju sanāksmē Jaunpilī pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums nenodot likumprojektu Saeimā, pirms tajā nav atspoguļots pašvaldību viedoklis, Ministru kabinets likumprojektu ir akceptējis. Likumprojekts ir tapis iepriekšējā ministra Ērika Zundas laikā, taču arī Jānis Bunkšs atzina, ka konceptuāli ir tā atbalstītājs. Viņš apzinoties, ka jaunajā likumā ir trūkumi, taču uzskata, ka politiskās apspriešanas rezultātā jau šīs Saeimas laikā tos būs iespējams novērst un likumu par administratīvi teritoriālo reformu pieņemt.
Pagaidām – tikai izdevumi
Par reformas mērķi tiek deklarēta vēlēšanās izveidot patstāvīgas, attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības un tām atbilstošu teritoriālo iedalījumu, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Šobrīd valdības politika esot mainījusies un «mēs zinām, kas jums vajadzīgs» vietā par reformu moto izvirzīta vēlēšanās izzināt pašvaldību problēmas, lai palīdzētu tās risināt. Šajā nolūkā jau sākusies rajonu izpēte, kurai divos gados, kā spriež Jānis Bunkšs, vajadzētu būt veiktai visā valstī. Pašlaik par PHARE programmas līdzekļiem šāda izpēte notiek Talsu un Ludzas rajonā, bet par valsts budžeta līdzekļiem Saldus un Ogres rajonā. Katrā rajonā izpētei paredzēti 15000 latu. Talsu rajonā problēmu izpētes rezultāti būšot zināmi jau jūnijā.
Precīza ekonomiskā pamatojuma, ko reforma dos pašvaldībām (to budžetam), nav, sacīja ministrs. Taču ir skaidrs, ka reformu realizēšanas procesam kopumā valstī paredzēti 2,3 miljoni latu.
Reformu īstenos sešos gados
Pašvaldību viedoklis pagaidām ņemts vērā tādējādi, ka reformu, t.i., pašvaldību apvienošanu, piedāvāts veikt nevis līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2001. gadam, kā sākotnēji bija paredzēts, bet gan sešu gadu laikā. Līdz ar to arī piespiedu apvienošanas drauds ir atvirzīts līdz 2004. gadam. Likumprojektā rekomendēts veidot pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits nav mazāks par 4000. Tas, pārliecināts Jānis Bunkšs, varētu būt pašvaldības izdzīvošanas minimums.
Reformai atvēlētā sešu gadu termiņa piedāvātais sadalījums: divi gadi izpētei un projektu sagatavošanai, vēl tikpat projektu realizācijai, gads analīzei un secinājumiem un pēc tam gads, lai veidotu stratēģiju nākamajam reformu posmam.
Personības gan veicina, gan kavē
«Personību problēmai», pēc ministra uzskata, reformas īstenošanā ir liela loma. Dažviet, kur pašvaldību apvienošanai būtu objektīvs pamats, pret to ir paši pašvaldību vadītāji, savukārt tur, kur viņi ir par apvienošanos, reforma ir iekustējusies. Jānis Bunkšs uzskata, ka ne vien jāveicina, bet arī jaunajā likumā jāietilpina publicitātes nodrošinājums, lai novērstu situāciju, ka, mainoties pagastu vadībai, «pazūdot» personībai, arī pats apvienošanās projekts vairs nevienam nešķiet vajadzīgs.
Nejaukt ar reģioniem
Par vienu no lielākas pašvaldības teritorijas priekšrocībām ministrs akcentēja iespēju piesaistīt ES līdzekļus lielākiem projektiem, taču vienlaikus uzsvēra, ka pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu nevajag jaukt ar diskusiju par teritoriālās plānošanas reģioniem. Tie atbilstoši ES prasībām varētu būt 3 līdz 5. Jaunais likumprojekts nerisina valsts pārvaldes reģionu izveidi. To, kā skaidroja Jānis Bunkšs, pašlaik pēc valsts pasūtījuma pēta zinātnieki, un priekšlikumiem vajadzētu būt gataviem līdz 2000. gadam.
