«Ir gan tagad cilvēki! Tu aizdevi šanim piecus tūkstošus latu, bet viņš aizbēga ar tavu sievu!» «Es neesmu tik dumjš, lai aizdotu naudu tāpat vien!».
“Ir gan tagad cilvēki! Tu aizdevi šanim piecus tūkstošus latu, bet viņš aizbēga ar tavu sievu!”
“Es neesmu tik dumjš, lai aizdotu naudu tāpat vien!”
•
“Kundze, jūs, šķiet, mani uzskatāt par muļķi?!”
“Nē, es nekad par cilvēkiem nespriešu no pirmā acu uzmetiena.”
•
“Jūsu govs dod daudz piena?”
“Piecpadsmit litru dienā.”
“Un cik jūs pārdodat?”
“Divdesmit.”
•
“Kādu mājasdarbu jums šodien skolā uzdeva
“Neko neuzdeva.”
“Žēl gan,” tēvs nopūšas, “tad man pašam vajadzēs mazgāt traukus.”
•
Sieviete nopūšas: “Mūsu bērni paši nezina ko grib.”
“Un vissliktākais ir tas,” viņas vīrs piebilst, “ka mēs to visu viņiem dodam!”
•
“Ar tevi, Ignat, ir grūti dzīvot! Vai tev katru sestdienu tā jāpiedzeras?”
“Nav jāpiedzeras, ja tu to nevēlies! Ko tu teiktu par trešdienu?”
•
“Kāpēc tu staigā ar kruķiem?”
“Autokatastrofa.”
“Šausmas! Tu tiešām bez kruķiem nevari paiet?”
“Jods viņu zina! Ārsts teic, ka varu, bet mans advokāts – ka ne.
