Savā laikā premjera Andra Šķēles valdība nāca klajā ar ģeniālu priekšlikumu, kā ietaupīt valsts sociālā budžeta izmaksas.
Savā laikā premjera Andra Šķēles valdība nāca klajā ar ģeniālu priekšlikumu, kā ietaupīt valsts sociālā budžeta izmaksas. Ja pensionārs, saņemot pensiju, piestrādāja, viņam bija jāizvēlas, ko darīt – turpināt strādāt par algu un samierināties ar daļu no pensijas vai pamest darbu un iztikt tikai ar nesamazinātu pensiju. Bija arī trešais variants: pensionārs izvēlējās saņemt visu pensiju, bet ar darba devēju vienojās, ka nopelnītais tiks iedots “aploksnē”. Tā nereti rīkojās arī valsts un pašvaldību iestādēs, kurās nevēlējās šķirties no labiem speciālistiem, kas būtu gatavi strādāt par niecīgu samaksu. Vai valsts kaut ko ieguva no šāda priekšlikuma? Jāatgādina, ka uzņēmīgs pensionārs Mārtiņš Draudiņš, apstrīdot šo normu
Satversmes tiesā (ST), guva spožu uzvaru pār birokrātu “racionalizācijas priekšlikumu”. Viņš apstrīdēja aizliegumu pensionāram strādāt un saņemt pilnu pensiju. Tiesa lēma, ka norma atceļama un strādājošie pensionāri var saņemt kā pilnu pensiju, tā algu.
Šā gada martā ST sāka izskatīt lietu, kuru pērn ierosināja pēc 19 pensionāru konstitucionālās sūdzības par Pensiju likuma normu neatbilstību Satversmei. Sūdzībā minētā problēma bija saistīta ar iepriekš ST pieņemto spriedumu, kas pensionāriem, kuri bija nodarbināti, līdztekus darba algai ļāva saņemt arī pilnu pensiju. Taču līdz šim spriedumam pastāvēja situācija, ka pensionāri, kas nebija paziņojuši par savu nodarbinātību, saņēma pilnu pensiju, bet tie, kas bija paziņojuši, pensiju saņēma ierobežotā apmērā.
Pēc minētā ST sprieduma pensionāriem, kas nebija paziņojuši par savu nodarbinātību un bija saņēmuši pilnu pensiju, piemēroja ieturējumus no pensijas 30 procentu apmērā tik ilgi, kamēr tiek segta pārmaksātā pensija. Līdz brīdim, kad par šādu klaju absurdu tika lemts ST, administratīvās tiesas, pamatojoties uz likuma varas un taisnīguma principu, bija iedibinājušas noteiktu praksi noraidīt visas pensionāru sūdzības par ieturējumu no pensijas. Šīsnedēļas ST lēmums neliks pensionāriem vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā Latvijas Temīda, ticamākais, saņemtu kārtējo pliķi. Tagad valstij būs jāatmaksā pensionāriem tā pensiju daļa, kas netika izmaksāta, ievērojot likumā par valsts pensijām noteiktos ierobežojumus. ST uzskata, ka ieturējumi no pensijas, kuru cēlonis ir savulaik atceltais pārejas noteikumu punkts, nav pieļaujami un ir prettiesiski. Kā pozitīvs blakus apstāklis jāmin, ka ST lēma par to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ar savu ierēdņu palīdzību pati varēja noskaidrot, kad persona iegūst sociāli apdrošinātās personas statusu, nevis pieprasīt šādas ziņas no pašas personas. Citādi, kāpēc gan no budžeta ar katru gadu arvien vairāk tiek iedalīti līdzekļi dažādu datu bāzu veidošanai un vispārējai valsts pārvaldes datorizācijai, ja tas nevis atvieglo iedzīvotāju dzīvi, bet padara to arvien sarežģītāku.
Pašreizējie aprēķini liecina, ka no valsts (faktiski sociālā budžeta) pensionāriem būs jāizmaksā vairāk nekā miljons latu. Tātad ierēdņu gribas, iedomu vai nolaidības dēļ tiks tērēta nauda, kuru varēja izmantot daudz lietderīgāk. Vai nav pienācis laiks šo fikso ideju autoriem, kurus var arī viegli atrast, prasīt atbildēt par saviem lēmumiem ar paša maka saturu?
P.S. Satversmes tiesa ierosinājusi kārtējo lietu par Pensiju likuma normu atbilstību Satversmei, jo kāda pensionāre iesniegusi pieteikumu tiesā, apstrīdot ierobežojumus pensiju indeksācijai.
