Dobeles rajonā atrodas ģimenes krīzes centrs «Lejasstrazdi», kur turpmāk patvērumu un paplašinātu atbalstu uz laiku varēs gūt grūtībās nonākušie bērni un jaunieši no Dobeles, Jelgavas, Bauskas un Aizkraukles rajona.
Dobeles rajonā atrodas ģimenes krīzes centrs “Lejasstrazdi”, kur turpmāk patvērumu un paplašinātu atbalstu uz laiku varēs gūt grūtībās nonākušie bērni un jaunieši no Dobeles, Jelgavas, Bauskas un Aizkraukles rajona, tā “Ziņas” informēja “Lejasstrazdu” bērnunama direktore Helēna Eglīte.
Šīs iestādes paspārnē kopš
1. aprīļa atvērta krīzes nodaļa, kas paredzēta dažādiem smagiem dzīves gadījumiem. Kaut gan uzsvars likts uz palīdzības sniegšanu bērniem un jauniešiem, jaunajā nodaļā paredzēta istaba arī māmiņai ar zīdainīti, un nav izslēgts, ka tur pajumti varētu atrast arī jauna topošā māte, kurai dažādu iemeslu dēļ nav iespējams apmesties citur. Pavisam šiem nolūkiem paredzēts 11 vietu. Ierasties “Lejasstrazdos” var jebkurā diennakts laikā. Atrodoties centrā, katram būs iespēja izmantot plašo piedāvājumu klāstu, kas tur pieejams. Diemžēl šāda veida palīdzība ir padārgs prieks – septiņi lati diennaktī –, tāpēc, iespējams, daudziem, kam tā varētu būt nepieciešama, tomēr ies secen.
Attieksme – ar lieliem un skaistiem burtiem rakstāma
“Lejasstrazdos” jau desmit gadu saimnieko netradicionāli plaši – iestāde ir ar bērnunamiem pat neraksturīgu gaisotni un iespēju klāstu. Bērni mācās šūt, apstrādāt koku, veidot keramikas izstrādājumus. Notiek ārstnieciskās fizkultūras un fizioterapijas procedūras. Ir iespēja doties peldēt uz baseinu, attīstīt savus fiziskos dotumus rajona sporta skolā. “Lejasstrazdos” ir arī sauna, kur reizi nedēļā relaksēties var katrs audzēknis, dziedāšanas un datornodarbības, tautisko un līnijdeju prieks.
Dzīve tur ir pārsteidzoši harmoniska. Kad pirms desmit gadiem – 1995. gada maijā – šo ēku atdeva likteņa pabērniem, vadītājai un citiem entuziastiem ieteikts pārāk neaizrauties ar jaunradi gaisotnes veidošanā – galvenais, lai bērni būtu paēduši un izgulējušies. Tomēr pedagoģe H.Eglīte šo padomu ignorējusi. “Bērniem šeit ir mājas. Kā katrā ģimenē mēs rūpējamies par viņu vispusīgu attīstību. Protams, viss jāizcīna, jāpierāda, bet kur tad tā nav? Tomēr rajona padomes attieksme ir rakstāma ar ļoti lieliem burtiem – mūsu iestāde un darbs tiek uzskatīts par svarīgu un atbalstāmu.” No Dobeles rajona saņemtais atbalsts ir tiešām vērienīgs. Pašlaik, kad puse no bērniem atraduši audžuģimenes vai atgriezušies pie saviem uz laiku zaudētajiem vecākiem, “Lejasstrazdos” dzīvo tikai 22 bērni, pārsvarā tīņu vecumā. Nelielais skaits sadārdzina izmaksas, un pašlaik viena bērna bilance ir 300 latu mēnesī.
Meitenes šuj, zēni remontē, visi peld, sporto, dejo
Meklējot risinājumu, krīzes nodaļa radās kā alternatīva, un, ieguldot 24 000 latu, pārprofilētas līdzšinējās telpas, lai resursi tiktu pielāgoti jaunajai situācijai. Kā atzīst H.Eglīte, lieki cerēt, ka bērnunamā dzīvojošo skaits varētu strauji sarukt ilgtermiņā. Lai arī izveidota laba sadarbība ar dažādām institūcijām, attīstīts darbs ar audžuvecāku piesaistīšanu, tomēr jārēķinās, ka drīzumā varētu dzimt vairāk bērnu, kam būs nepieciešamība pēc šāda centra pakalpojumiem. Interesanti, ka “Lejastrazdos” strādā salīdzinoši daudz stiprā dzimuma pārstāvju, puiši aizrāvušies arī ar skautisma idejām, piedalās dažādos skautu organizētajos pasākumos. Trakajā vētras naktī, tāpat kā citi Latvijas skauti, arī “Lejasstrazdu” zēni atradušies Valgundes mežā.
Aktivitāšu netrūkst. Ir daudz iespēju, un prieks, ka pašu darbības rezultātā var tikt arī ārzemju ceļojumos, un nav jābrīnās, ja meitenēm mugurā ir pašdarinātas blūzes, bet puiši prot saremontēt mēbeles. “Pie mums jaunieši un bērni atgūst iedragāto pašcieņu. Mācām, ka to var iegūt ar darbu, pozitīvu attieksmi un ka nevienam nav pienākums atbildēt par citu grēkiem,” teica sociālā pedagoģe Dzintra Stūre.
Katrs bērns mēnesī saņem kabatas naudu piecu latu un 25 santīmu apmērā, un dažkārt kādam par saviem nedarbiem no daļas naudas nākas šķirties. Ja nodarīti ļaunprātīgi postījumi, pašam jāatbild. Ar savu kabatas naudu bērni, kas vēlas peldēt, norēķinās arī par baseina apmeklējumiem – 60 santīmu par reizi. “Katrs savu naudu drīkst izlietot, kā grib. Cits pērk cigaretes, cits izvēlas saprātīgāku līdzekļu izlietošanu,” pastāsta Dzintra. Paralēli kabatas naudai bērniem ir iespējams saņemt arī prēmijas par labu mācīšanos. Naudu šādām vajadzībām “Lejasstrazdos” gūst no autobusa nomas – dāvināto transportlīdzekli saimnieciski domājošais personāls nolēmis iznomāt Dobeles Autobusu parkam.
Centrā strādā 30 darbinieku. Sestais gads, kopš bērni dodas uz viesģimenēm. Vasarās viņi divus mēnešus atrodas ciemos kādā ģimenē. Par šiem kontaktiem rūpējas sociālais darbinieks Rolands Stūris. Lai attīstītu šo kustību, jāiegulda liels darbs, bet pamazām palielinās to ģimeņu skaits, kas izsaka vēlēšanos turpināt attiecības ar “saviem” bērniem. Tās mēdz izšķirties par audžuģimeņu statusu un pieņem bērnu savās mājās.
