Nešaubījos, ka 8. aprīlī gaidāms brīnišķīgs koncerts – atkaltikšanās ar kamerkori «Ave Sol», kas kopš kora dibināšanas izdzied jau 36. sezonu, un izcilo mūzikas speciālistu no Itālijas diriģentu profesoru Andrea Andželini.
Nešaubījos, ka 8. aprīlī gaidāms brīnišķīgs koncerts – atkaltikšanās ar kamerkori “Ave Sol”, kas kopš kora dibināšanas izdzied jau 36. sezonu, un izcilo mūzikas speciālistu no Itālijas diriģentu profesoru Andrea Andželini.
Koncerta norises vieta, kur vislabāk atskaņot renesanses mūziku, ir baznīcas koncertzāle, tāpēc aģentūra “Kultūra” šo koncertu organizēja Sv.Annas baznīcā.
Stundu garo “a capella” koncerta programmu diriģents A.Andželini bija veidojis, izvēloties sešu 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta sākuma komponistu darbus. Atgādināšu, ka renesanses laika mūziku var nodēvēt par jaunas mūzikas vēstures sākumu, jo tieši tajā laikā pēc vairākos gadu tūkstošos skanošās vienbalsīgās mūzikas un pirmajiem vairākbalsīgajiem mēģinājumiem komponisti pilnībā apguva un augsti izkopa vokālās daudzbalsības formas.
Programmas akcents bija likts uz izcilā Romas komponista Palestrinas mūziku. Kora atskaņotās kompozīcijas kārtējo reizi klausītāju pārliecināja, ka viņa radīto kompozīciju pievilcīguma pamatā ir mierīgums, līdzsvarotība, plastiskums, daiļskanība.
Palestrinas mūzikas skaņās dzirdējām gan nomierinošas, atturīgas skumjas, lūgumu, gan maigi apgarotas lirikas noskaņas “Sicut Lilium inter spinas”.
Renesanses mūzikā nav raksturīgs pēkšņs kaislību uzbangojums, tā ir līdzsvarota, gaiša un harmoniska, tā piesaista klausītāju ar saviem polifoniskajiem smalkumiem – mierīgu, viduvēju dinamikas skanējumu.
“Missa brevis” (“Īsā mesa”) kora daļas, kas seko cita citai, šķita līdzīgas. Uzmanīgi sekojot polifonijas smalkajiem vijumiem, harmoniskajām krāsām, guvām apliecinājumu Palestrinas polifonijas meistarībai. Šajā mesā jāakcentē arī īsā, skaistā solo daļa “Benedictus”, kur solistu tercets – Elīna Lībauere, Anda Akmentiņa un Didzis Lielauss – ar savām balsīm izpauda smalku mūzikas rakstu, kuru koris noslēdza ar īsu, himnisku izskaņu “Osanna in excelsis”.
Pēdējo programmas daļu veidoja itāliešu komponists Klaudio Monteverdi, izcilākā Nīderlandes renesanses skolas pārstāvja Orlando di Lasso, angļu komponista Viljama Bērda kompozīcijas. Īpaši gribas vēl izcelt spāņu renesanses vokālās polifonijas izcilākā meistara Tomasa Luija da Viktorijas skaisto darbu “Popule meus” (“Mana tauta”). Skaista kompozīcija un izjusts kora izpildījums, izlīdzināts skanējums ar solistu kvartetu dialogā skanēja kā lūgšana.
Diriģents A.Andželini kā izcils renesanses mūzikas meistars paliks atmiņā ar koncentrētu, apzinātu, izauklētas skaidrības apdvestu koru vadīšanu. Viņa interpretācijā mūzika it kā domā, un līdzi tai jādomā arī klausītājam.
Šajā renesanses mūzikas vakarā gūtais patiesais muzikālais baudījums, ko sniedza “Ave Sol”, apliecināja, ka kolektīvs joprojām darbojas ar lielu pašatdevi diriģenta Ulda Kokara vadībā. Varbūt klausītājiem no koncerta programmas nepaliks atmiņā katra no 12 izpildītajām kompozīcijām, bet, ja ir alkas rast mieru no ikdienas steigas un aizņemtības, jāklausās renesanses dižgaru radītā mūzika, jo tad viss laicīgais kļūst nebūtisks. Renesanses mūzika ir kā sala, kur patverties un rast mieru.
