Pavisam nesen ar pārdomām par dzīvi Jelgavas centrā pie manis vērsās kāds studiju kolēģis. Dzīvojot kādā no dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājā Mātera ielā, skats no loga uz pagalmu neesot no patīkamākajiem.
Pavisam nesen ar pārdomām par dzīvi Jelgavas centrā pie manis vērsās kāds studiju kolēģis. Dzīvojot kādā no dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājā Mātera ielā, skats no loga uz pagalmu neesot no patīkamākajiem. Šoreiz vainīga nevis nesakoptība, bet gan paši Jelgavas iedzīvotāji. Studentu tracina cilvēku visnotaļ bezkaunīgā un vieglprātīgā rīcība autoostas teritorijā, kad kā naktī, tā gaišajā dienas daļā viņi aiz garāžām rajonā starp Lielo ielu un autoostu pilsētas centrā sabiedriskā un atklātā vietā kārto savas dabiskās vajadzības.
Turklāt šādu “kārtotāju” esot daudz, viņu vidū ne tikai apskranduši “iemetēji”, no kuriem pa gabalu jūtama spēcīga vakarvakarā lietotās “krutkas” smarža, bet arī šķietami kārtīgas sievietes un jaunieši.
Stāstot par nepatīkamo problēmu, students atklāja, ka izmisuma brīžos pat ņēmis rokās fotoaparātu, lai kādas kundzītes apaļumus parādītu arī plašsaziņas līdzekļiem.
Kolēģis nevienam no redzētajiem dabas piemēslotājiem (tiešā nozīmē) aizrādījis nav. Saprotams, ka tas izdarāms varētu būt diezgan neērti. Tomēr jāsecina, ka kopējai sabiedrības nostājai arī ir milzīga nozīme. Kaut vai kaimiņu puikām aizrādot par apstādījumu izmīdīšanu vai paziņam pasakot, ka uz autobusu pieturas soliņa, ko tikko šis dzēruma varonības lēkmes uzplūdā salauza, vairs nevarēs sēdēt ne tikai sagurusi pensionāre, bet citkārt arī pats postītājs.
Kamēr runa ir par jelgavnieku cūcībām dienas gaišajā laikā, kad kaut vai autoostas teritorijā par desmit santīmiem var savas vēlmes piepildīt sabiedriskajā tualetē vai mazākas rocības gadījumā nodoties kādas tuvējas valsts iestādes virzienā, pilsētnieku un iebraucēju rīcība tiešām ir grūti izprotama.
Taču jāatzīst arī, ka jau tā nelielais vietu, kur pat ķeizars kājām iet, skaits nullei pielīdzināms pēc pulksten 22 vakarā. Tad nevar vairs pat kautrīgi ieslīdēt kāda lielveikala labierīcībās. Kā mazs mierinājums atliek dažas degvielas uzpildes stacijas pilsētas teritorijā, kur naksnīgajam ienācējam jāpārcieš neapmierināta operatora dusmīgais un pārmetošais skatiens.
Tuvojoties vasaras sezonai, pašvaldības rosīgajiem ļaudīm vēlreiz būtu jāpārdomā, kas pilsētai ir noderīgāk – izveidot vai izvietot tik nepieciešamās iestādes vai samierināties ar jelgavnieku un pilsētas viesu sūdzībām un skatiem, kas, pateicoties tumsai, vismaz nav redzami citiem.
