Izlasot Gaita Grūtupa rakstu, man radās vēlme dalīties pārdomās par bērnu medicīnisko aprūpi.
Izlasot Gaita Grūtupa rakstu, man radās vēlme dalīties pārdomās par bērnu medicīnisko aprūpi.
Esmu trīs bērnu, kas vēl nav sasnieguši pilngadību, māmiņa. Mana dzīves pieredze ir tāda, ka Jelgavā ārsti ir sasniedzami. Nav arī gadījies tā, ka brīvdienās nevar viņus sameklēt. Ja rakstā minētie vecāki klepus dēļ vēlējās braukt uz slimnīcu Rīgā, tā ir viņu izvēle.
Pavisam nesen mana māsa vērsās Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības. Dežūrārsts pats izsauca ātro palīdzību un māsu ar viņas mazo meitiņu (10 mēnešu vecu) aizveda uz G.Grūtupa minēto bērnu klīnisko slimnīcu galvaspilsētā. Kāda mana radiniece pagājušā gada beigās bija nokļuvusi Jelgavas pilsētas slimnīcā, un es redzēju, cik daudz pozitīvu pārmaiņu tur noticis.
Ja tiešām ir nepieciešama palīdzība, tā tiek savlaicīgi un operatīvi sniegta tepat Jelgavā. Kāpēc cilvēki negrib redzēt labo, kas padarīts? Kāpēc gribas tikai kritizēt un nomelnot tos, kas godprātīgi pilda savu darbu? Diemžēl šajā rakstā saskatīju vēlēšanos nomelnot slimnīcas direktoru un galveno ārstu Andri Ķipuru. Es viņu nevēlēju, bet, ja Jelgavas iedzīvotāji viņam ir uzticējušies un ievēlējuši par deputātu, tad viņš to ir pelnījis.
Ar cieņu – I.Brokhūzena
