Jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, apmeklējot Jelgavu, tikās ar uzņēmējiem, lai izzinātu viņu viedokli par līdzšinējo sadarbību ar Krieviju un turpmākās attīstības iespējām.
Jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, apmeklējot Jelgavu, tikās ar uzņēmējiem, lai izzinātu viņu viedokli par līdzšinējo sadarbību ar Krieviju un turpmākās attīstības iespējām.
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcai, kas ražo eļļošanas un bremžu sistēmas, sakari ar Krieviju pastāv kopš darbības pirmsākumiem, jo savulaik tā izveidota kā PSRS smagās rūpniecības ministrijas daļa. Uzņēmuma direktors Pēteris Bila sakarus vērtē kā labus, naidīgums un neapmierinātība vairāk ir politiķu uzstādījums, darījumos to piemin, bet lietas būtību tas nemaina.
Sakaru tīkls saglabājies
Mašīnbūves rūpnīca ietilpst Krievijas koncernā “Telma”, kurā iekļāvušās arī jaudīgās Urālu rūpnīcas. Pārmaiņu gados Krievijas pārstāvji citas valsts rūpnīcu īsti nav gribējuši redzēt akcionāru vidū, tomēr tā savas pozīcijas saglabājusi. Līdz ar iestāšanos ES attieksme mainījusies un Krievijas pusei kļuvis svarīgi, lai ES būtu kāds savs pārstāvis. Tas ir apstāklis, ko Mašīnbūves rūpnīcai turpmāk vajadzētu censties izmantot.
Tomēr zināmas tradīcijas Krievijā saglabājušās. Tur joprojām galvenokārt izvēlas savu produkciju vai tādu preci, ko piedāvā pārbaudīti piegādātāji, pie kādiem pieder Baltijas valstu partneri. Savukārt pret Rietumu iekārtām, pat ja tās piedāvā uzticami partneri, attieksme ir atturīga. Šo apstākli mūsu pusei vajadzētu izmantot un saglabāt savas pozīcijas. Tāpat kā situāciju, kad mentalitātes atšķirību dēļ rietumvalstu ražotājiem pa tiešo iekļauties Krievijas tirgū ir visai problemātiski. “Salīdzinājumā ar Vāciju un Poliju mums ir savas priekšrocības, esam kā tilts starp vieniem un otriem. Un tas jāizmanto, jo sadarbības tīkls Krievijā mums ir pietiekami plašs,” saka P.Bila.
Ikdienā sarežģījumus rada vīzas, kas jāgaida vairākas dienas. Vēstnieks A.Teikmanis piekrīt, ka jautājums ir sāpīgs, un prognozē, ka situācija būtiski varētu uzlaboties pēc vēstniecības rekonstrukcijas, kas sāksies šā gada otrajā pusē.
Interesē noieta tirgus paplašināšana
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška atzīst, ka organizācijā pārstāvētos dažādo nozaru uzņēmumus sadarbība ar Krieviju interesē. Atgriezties lielajā kaimiņvalsts tirgū ir svarīgi pārtikas ražotājiem. Pagaidām vistālāk ticis Jelgavas Gaļas kombināts, kas ieguvis Krievijas atzīšanas sertifikātu un turpina risināt citus jautājumus, lai savu produkciju varētu eksportēt.
Produkcijas noieta paplašināšana būtu svarīga kokapstrādātājiem, tekstilrūpniekiem. Tiesa, Krievijā ne viss ir stabils un prognozējams. Piemēram, logu ražotāji pēc izpētes atzinuši, ka turienes apstākļi un nodokļu politika šejieniešiem nav izdevīga.
Jāpiebilst, ka ražotāji, kam par Krievijas tirgu ir nopietna interese, jau pirms laba laika atzinuši, ka pareizākā rīcība šajā situācijā ir savu ražotņu izvietošana kaimiņvalstī. “Krievijas taktika ir ļoti vienkārša: precei, ko tā negrib redzēt, tiek uzlikta maksimālā ievedmuita. Savukārt investoriem apstākļi ir ļoti labvēlīgi,” piebilst P.Bila. Tiesa, ne vienmēr ražotņu pārcelšana uz Krieviju sevi attaisnojusi. Piemēram, vācieši ieguldījumus zaudējuši un Sanktpēterburgā izveidoto rūpnīcu pārcēluši atpakaļ uz Poliju.
Vērā ņemama šajā jomā ir akciju sabiedrības “Ferrus” pieredze. Tiltu starp Rietumiem un Austrumiem tā sākusi veidot, uzlabojot Minskas un Vladimiras traktoru rūpnīcās iepirkto spēkratu dizainu un realizējot tos tālāk. Pievilcīgās cenas dēļ (viens traktos maksājis ap 5000 latu) produkcijai bijis liels pieprasījums. Taču Vladimiras rūpnīca pieprasījuma apmierināšanas nolūkā tā vietā, lai izveidotu trešo strādājošo maiņu, divkāršojusi izstrādājuma cenu. Lai līdzīga nepieņemamā prakse neatkārtotos, nākamajam projektam – automašīnas “ZIL
