Pēdējo mēnešu laikā «Ziņas» saņēmušas vairāku iedzīvotāju sūdzības, kurās norādīts par divkāršu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu šajā gadā.
Pēdējo mēnešu laikā “Ziņas” saņēmušas vairāku iedzīvotāju sūdzības, kurās norādīts par divkāršu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu šajā gadā. Kā pastāstīja Jelgavas Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis, mainoties zemes bāzes vērtībai, audzis arī nekustamā īpašuma nodoklis.
Jelgavas pilsētas zemes vērtību zonējuma izstrāde veikta, lai nodrošinātu zemes kadastrālās vērtības bāzes izstrādi saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Vienlaikus Valsts zemes dienesta Jelgavas reģionālā nodaļa veikusi arī zemes kadastrālo vērību aktualizāciju atbilstoši jaunajam zonējumam. Jaunās zemes bāzes vērtības atbilstoši 17 zonējumiem ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Par zonu robežām izvēlētas teritoriālplānojumu robežas, dabīgie robeželementi – dabiskas un mākslīgas ūdenstilpes, autoceļi, dzelzceļi.
Jelgavas pilsētā noteiktās zemes vērtību zonas
1. zona
Pilsētas centrālā daļa. Izvietojusies gar pilsētas centrālajām maģistrālajām ielām. Šajā zonā izvietoti galvenie sociālās apkalpes, darījumu, pārvaldes, iestāžu, tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Pilnīgs inženierkomunikāciju nodrošinājums, sociālais prestižs. Dominējošais zemes izmantošanas veids – komercdarbība. Šajā zonā atrodas lielākais tirdzniecības centrs Jelgavā.
Zemes paraugvērtība – 20 Ls/m².
2. zona
Pieguloša pilsētas centrālajai daļai. Daļēji ietver pilsētas vēsturisko centru. Tajā izvietoti salīdzinoši nelieli ražošanas un pakalpojumu objekti, komercobjekti kļūst lokālas (vietējas) nozīmes, daļā zonas izvietojusies individuālā apbūve, kas atrodas vistuvāk pilsētas aktīvajam centram. Apmierinošs inženiertehniskais nodrošinājums. Laba saikne ar pilsētas centru. Speciālisti vērtē, ka pirmā un otrā zona ir ļoti līdzīgas.
Zemes izmantošanas pamatmērķis – individuālā apbūve, paraugvērtība – 3 Ls/m², kas tika noteikta, analizējot darījumus Ausekļa, Ganību un Ceriņu ielā, kā arī, salīdzinot otro zonu ar trešo un pirmo.
Kā papildu zemes izmantošanas mērķis noteikta komercdarbība un ražošana. Šādi izmantojot zemi, tās paraugvērtība ir 12 – 20 Ls/m². Tā iegūta, salīdzinot otro zonu ar pirmo un analizējot zemes vērtību veidojošo faktoru kopumu.
3. zona
Atrodas rietumu virzienā no pilsētas centra aiz otrās zonas. Šī zona ietver lielus individuālās apbūves rajonus, daudzdzīvokļu māju masīvus un atsevišķus ražošanas un sabiedriskos uzņēmumus. Komercdarbībai šajā zonā ir ļoti lokāls raksturs. Lielākie tirdzniecības objekti atrodas pie daudzdzīvokļu masīviem, pārējā zonas daļā nelieli veikaliņi izvietoti pārsvarā individuālajās mājās. Salīdzinoši liels attālums līdz pilsētas centram. Galvenais zemes lietošanas mērķis – individuālā apbūve, zemes paraugvērtība – 2 Ls/m². Papildmērķis – komercdarbība, ražošana, paraugvērtība – 2 – 7 Ls/m².
4. zona
Izvietojusies pilsētas ziemeļu daļā gar Driksu starp pirmo, trešo, piekto un astoto zonu. Galvenais lietošanas mērķis – rūpnieciskā ražošana. Teritorijā izvietoti lieli ražošanas uzņēmumi. Salīdzinoši ar citām pilsētas ražošanas teritorijām tā atrodas neizdevīgākā stāvoklī, jo ir apgrūtināta piekļūšana ar smago transportu un neatrodas dzelzceļa tuvumā. Zemes izmantošanas pamatmērķis – ražošana, paraugvērtība – 1,2 Ls/m², papildmērķi – komercdarbība, individuālā apbūve, paraugvērtība – 0,5 – 1,2 Ls/m².
5. zona
Izvietojusies pilsētas ziemeļrietumu daļā starp trešo, ceturto, astoto un sesto zonu. Šajā teritorijā lielāko daļu aizņem individuālo augļu dārzu apbūve. Šo augļu dārzu masīva priekšrocība – atrodas daudzdzīvokļu masīva tiešā tuvumā. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve, šādas zemes vērtība – 0,6 Ls/m². Piektajā zonā pārsvarā ir individuālo augļu dārzu apbūve, kas salīdzināta ar pārējām individuālo augļu dārzu apbūvēm Jelgavā (astotā un divpadsmitā zona). Paraugvērtība noteikta, izvērtējot un izanalizējot tirgus darījumus un pašreizējo situāciju.
Papildmērķi – komercdarbība, ražošana, zemes paraugvērtība – 0,6 Ls/m². Tā kā nav pietiekamas informācijas par darījumiem, veicot zonu veidojošo faktoru ietekmes analīzi, paraugvērtība paaugstināta par 20 procentiem uz vispārējā tirgus fona.
Papildmērķis – ražošana, paraugvērtība – 0,8 Ls/m².
6. zona
Atrodas pilsētas rietumu daļā starp piekto, trešo un astoto zonu. Izvietojusies gar Dobeles šoseju. Daļu zonas aizņem individuālā apbūve. Atrodas tālu no pilsētas centra. Šajā zonā atrodas atsevišķi ražošanas un nelieli komerciālie objekti. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve.
Pamatmērķis – individuālā apbūve, paraugvērtība – 1,2 Ls/m², papildmērķi: komercdarbība, paraugvērtība – 3,5 Ls/m²; ražošana, paraugvērtība – 1,2 Ls/m².
7. zona
Izvietojusies pilsētas dienvidu daļā starp trešo, otro, trīspadsmito, divpadsmito, desmito, devīto un astoto zonu. Atrodas lieli ražošanas uzņēmumi un minimāla individuālā apbūve. Ražošanas objektiem piekļūšana ar smago autotransportu laba, atrodas tiešā dzelzceļa tuvumā, ir dzelzceļa atzari. Galvenie lietošanas mērķi: rūpnieciskā ražošana, paraugvērtība – 1,2 Ls/m²; komercdarbība, paraugvērtība –
3 Ls/m²; individuālā apbūve, paraugvērtība – 0,7 Ls/m².
8. zona
Izvietojusies gar pilsētas ziemeļu un rietumu robežu. Tajā atrodas individuālo augļu dārzu masīvi, individuālās apbūves zonas, atsevišķi ražošanas un sabiedriskie uzņēmumi, psihoneiroloģiskā slimnīca, lidlauka teritorija, lielas platības aizņem lauksaimniecībā izmantojama zeme. Tālu no pilsētas centra. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve.
Izmantošanas pamatmērķis – individuālā apbūve un ražošana, paraugvērtība – 0,6 Ls/m².
Papildmērķis – komercdarbība, paraugvērtība – 1,4 Ls/m². Paraugvērtība tika iegūta, izvērtējot tirgus darījuma datus.
9. zona
Izvietojusies pilsētas dienvidu daļā starp septīto, astoto, desmito, vienpadsmito zonu un pilsētas robežu. Atrodas perspektīvās ražošanas teritorijas, kurām piekļūšana ir laba, bet nav dzelzceļa atzaru. Daļu zonas aizņem mežu un pļavu platības. Individuālā apbūve minimāla. Galvenais lietošanas mērķis – rūpnieciskā ražošana. Pamatmērķi: ražošana, paraugvērtība – 1,2 Ls/m²; komercdarbība, paraugvērtība –
2 Ls/m². Papildmērķis – individuālā apbūve, paraugvērtība – 0,4 Ls/m².
10. zona
Izvietojusies pilsētas dienvidu daļā starp septīto, devīto un vienpadsmito zonu. Atrodas individuālās apbūves masīvs, atsevišķi nelieli ražošanas uzņēmumi. Daļējs inženiertehniskais nodrošinājums, neatrodas pilsētas centra tiešā tuvumā, daļējs nodrošinājums ar pilsētas sabiedrisko transportu. Ļoti maz komercobjektu. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve, paraugvērtība – 0,8 Ls/m².
Papildmērķi: komercdarbība, paraugvērtība – 2 Ls/m²; ražošana, paraugvērtība – 1 Ls/m². Tā kā nav pietiekamas informācijas par darījumiem, veicot zonu veidojošo faktoru ietekmes analīzi un salīdzinot ar blakus zonām, paraugvērtība paaugstināta par 20 procentiem uz vispārējā tirgus fona.
11. zona
Izvietojusies dienvidaustrumu daļā starp devīto, desmito, divpadsmito zonu un pilsētas robežu. Atrodas individuālās apbūves masīvs. Slikts inženiertehniskais nodrošinājums. Nav sabiedriskā transporta, piekļūšana ar autotransportu pa vienu ielu. Daļu zonas aizņem mežu un pļavu platības. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve, paraugvērtība – 0,6 Ls/m².
Papildmērķis – komercdarbība, paraugvērtība – 1,4 Ls/m². Paraugvērtība iegūta, salīdzinot komercobjektu daudzumu un izvietojumu. Zeme izmantojama arī ražošanai, tās paraugvērtība – 0,6 Ls/m².
12. zona
Izvietojusies pilsētas dienvidrietumu daļā starp septīto, vienpadsmito, trīspadsmito zonu un pilsētas robežu. Atrodas liels individuālo augļudārzu masīvs. Daļu zonas aizņem mežu un pļavu platības. Tālu no pilsētas centra, slikts inženiertehniskais nodrošinājums, daļējs nodrošinājums ar sabiedrisko transportu, bet cauri ved apvedceļš Jelgava – Rīga. Daļai platības pastāv applūšanas risks. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve.
13. zona
Atrodas pilsētas austrumu daļā starp septīto, divpadsmito, četrpadsmito zonu un pilsētas robežu. Zonā izvietoti individuālo dzīvojamo māju masīvi, ražošanai izmantojamās teritorijas, mežu un pļavu platības. Individuālo māju masīvi ir tālu no pilsētas centra, satiksme uz centru – slikta, atrodas dzelzceļa tuvumā. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve.
14. zona
Izvietojusies pilsētas austrumu daļā starp trīspadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito zonu. Atrodas komercobjekti un ražošanas uzņēmumi ar lielām platībām. Neliela daudzdzīvokļu un minimālā individuālā apbūve. Piekļūšana ar smago autotransportu laba, ir dzelzceļa atzari. Pietiekams nepieciešamās jaudas komunikāciju nodrošinājums. Galvenais lietošanas mērķis – rūpnieciskā ražošana.
15. zona
Izvietojusies pilsētas ziemeļrietumu daļā Rīgas virzienā starp četrpadsmito un sešpadsmito zonu. Zonā atrodas liels individuālo māju un daudzdzīvokļu māju masīvs. Tālu no pilsētas centra, inženierkomunikāciju nodrošinājums daļējs, labi nodrošināts sabiedriskais transports pa galvenajām maģistrālēm. Komercobjektiem ir lokāls raksturs pie daudzdzīvokļu māju masīviem. Zonā atrodas nelieli ražošanas un sabiedriskie objekti. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve.
16. zona
Izvietojusies pilsētas ziemeļu daļā starp Lielupi, piecpadsmito zonu un pilsētas robežu. Zonā minimāla individuālā apbūve. Lielas platības aizņem meži un lauksaimniecībā izmantojama zeme. Ļoti minimāls ražošanas un komercobjektu skaits. Galvenais lietošanas mērķis – individuālā apbūve.
17. zona
Izvietojusies blakus pilsētas centrālajai daļai starp Lielupi un Driksu Pils un Pasta salā. Vēsturiskā apbūve, ornitoloģiskie liegumi, saimnieciskā darbība praktiski nav atļauta. Augsta kultūrvēsturiskā nozīme.
