Neskatoties uz to, ka, stājoties ES, cerējām uz brīvu preču un, galvenais, pakalpojumu kustību, strādnieki no Latvijas dažās valstīs pieredzējuši diskriminējošu attieksmi.
Neskatoties uz to, ka, stājoties ES, cerējām uz brīvu preču un, galvenais, pakalpojumu kustību, strādnieki no Latvijas dažās valstīs pieredzējuši diskriminējošu attieksmi. To mazināt bija paredzēts pēc jaunas pakalpojumu direktīvas ieviešanas.
Jaunā pakalpojumu direktīva bija vajadzīga, lai kāpinātu ES ekonomiskās attīstības tempus un sasniegtu pirms vairākiem gadiem Lisabonā nosprausto mērķi – līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē. Tā palīdzētu veikt strukturālas reformas kopējā tirgū, nojaucot barjeras, kas joprojām traucē brīvu pakalpojumu kustību visā ES teritorijā. Turklāt pakalpojumu tirgus liberalizācija ir izdevīga jaunajām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, kas pakalpojumus spēj sniegt par zemākām izmaksām. Neskatoties uz šo direktīvas pozitīvo risinājumu, šis uzdevums ES izrādījies pārāk sarežģīts.
Pašlaik direktīvas projektu atbalsta Lielbritānija, Īrija un Nīderlande. Tajā pašā laikā Francijā tā izraisījusi plašus arodbiedrību protestus, jo tur uzskata, ka direktīva radītu “sociālo dempingu”, veicinātu bezdarbu un novestu pie algu samazināšanās. Starp jaunās direktīvas pretiniekiem ir arī Vācija, kurā pašlaik ir augsts bezdarba līmenis. Īpaši pret to uzstājas Zviedrija, kas līdz šim ļoti lepojusies ar valsts sociālo modeli. Tieši Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons informēja, ka panākta vienošanās pārstrādāt pakalpojumu direktīvu tā, lai tā “atbilstu Eiropas sociālajam modelim”.
Tiek lēsts, ka pašlaik ES no ASV attīstības tempu ziņā atpaliek par 20 gadiem. Pakalpojumu direktīva ļautu šo starpību ievērojami samazināt. Jādomā, ka patiesībā protestētāji pret direktīvu vairāk atskatās uz savu valstu vēlētājiem un baidās zaudēt popularitāti. Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers nesen atzina: “Mēs visi zinām, kas mums jādara, taču nezinām, kā uzvarēsim vēlēšanās, kad būsim to izdarījuši”.
