2004. gada 29. oktobrī Romā ES dalībvalstu līderi svinīgā ceremonijā parakstīja jauno Eiropas Konstitūciju.
2004. gada 29. oktobrī Romā ES dalībvalstu līderi svinīgā ceremonijā parakstīja jauno Eiropas Konstitūciju. Tolaik nevens neiedomājās, ka tās ratificēšanā “vājais posms” būs viena no ES dibinātājām – Francija.
Jauns līgums ES dalībvalstīm bija nepieciešams, lai Savienība spētu veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām pasaulē un pilnveidotu ES pārvaldes struktūru, jo pēc pēdējās paplašināšanās ES veido jau 25 valstis. Lai konstitūcija stātos likumīgā spēkā, tā jāratificē visās dalībvalstīs divu gadu laikā no tās parakstīšanas brīža. Pirmie, kas to ratificēja, bija Lietuvas parlaments. Pēc tam konstitūciju ratificēja Ungārija, Slovēnija un Itālija. Februārī Spānijā notikušajā referendumā par konstitūcijas ratifikāciju “jā” teica gandrīz 77 procenti šīs valsts pilsoņu.
Kārta pienākusi Francijai, kur 29. maijā paredzēts referendums par konstitūcijas ratifikāciju. Pērn nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka tieši Francija varētu izrādīties klupšanas akmens. Dalībvalstis gan ir vienojušās par to, ka gadījumā, ja kāda no valstīm nespēs ratificēt jauno pamatlīgumu, problēma tiks risināta pie sarunu galda Eiropadomē. Taču franču skaļais “nē” konstitūcijai būtu pamatīgs trieciens un signāls citām valstīm, kurās referendums vēl priekšā.
Līdz referendumam Francijā atlicis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis, tomēr šīs valsts pilsoņu skaits, kas balsotu “par” ratifikāciju, turpina samazināties. Kā liecina pēdējo aptauju dati, pašlaik “pret” konstitūciju būtu gatavi balsot vairāk nekā piecdesmit procentu šīs valsts pilsoņu, viņu skaits turpina palielināties. Turklāt pēdējā laikā palielinājies arī eiroskeptiķu skaits.
Lielākā daļa no tiem, kas gatavojas balsot “pret”, kā galveno iemeslu min bažas par Turcijas iespējamo dalību ES. Turklāt skeptiķi uzskata, ka Eiropas Konstitūcija grauj “sociālās Eiropas” modeli. Laba daļa balsotāju, noraidot konstitūciju, šādi izteiktu savu neapmierinātību un sodītu Francijas valdību un prezidentu Žaku Širaku. Kaut arī Francijas prezidents pirms vairākām dienām pats iesaistījās pirmsreferenduma kampaņā, eksperti uzskata, ka tieši šis apstāklis skeptiķu skaitu varētu palielināt.
Franču teiktais “nē” konstitūcijai rada draudus, ka 1. jūnijā referendumā līdzīgi varētu nobalsot arī Nīderlandē. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka konstitūciju gatavojas atbalstīt tikai 11 procentu holandiešu. Arī Nīderlandes iedzīvotāji ar “nē” protestētu pret valdības politiku, ES birokrātiju un Turcijas iespējamo dalību ES.
