Šopavasar Tehniskā fakultāte atzīmēja 60 gadu jubileju.
Šopavasar Tehniskā fakultāte atzīmēja 60 gadu jubileju. Pie ieejas fakultātes ēkā par šo notikumu liecina plakāts brīdinājuma ceļazīmes formā – sarkanu apli apvilkts 60. Protams, nevienam tur nav jāievēro ātrums 60 kilometru stundā, bet gan jāaptver diezgan cienījamais laiks, kopš tur krāta studiju un zinātniskā darba pieredze. Jubilejas gaisotnē aicinājām uz sarunu fakultātes dekānu Kasparu Vārtukapteini.
Tehniskā fakultāte ir viena no grūtākajām. Savā izlaidumā, priecājoties par to, ka smagais darbs ir padarīts, piemēram, tagadējais domnieks Arnis Razminovičs uzvalkā ar šlipsi peldēja pāri Driksai…
Inženieru specialitātes prasa fizikas, matemātikas, ķīmijas zināšanas. Tādēļ arī tās izvēlas retāk. Ne velti sabiedrībā manāms satraukums par eksakto zināšanu nepietiekamu mācīšanu vidusskolās. Pagaidām mazāk nekā puse studentu, kas iestājas pirmajā kursā, tiek līdz izlaidumam. Sevišķi liels “atbirums” vērojams pirmajos kursos. Grūti palīdzēt jaunietim, kas atnācis studēt, bet skolā fiziku nav mācījies…
Agrāk bija “mehi” – Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte –, bet 1996. gadā nosaukums mainījies – Tehniskā fakultāte. Par ko tas liecina?
1944. gadā Lauksaimniecības mehanizācija bija vienīgā specialitāte. 1959. gadā klāt nāca autotransporta specialitāte, 1989. gadā – lauksaimniecības enerģētika, vēlāk pārtikas rūpniecības iekārtas un uzņēmējdarbība agroservisā. Sevišķi deviņdesmitajos gados lauksaimniecības mehanizācijas specialitātes studentu īpatsvars būtiski samazinājās, tādēļ arī nolēmām mainīt fakultātes nosaukumu. Patlaban tiek gatavots licences pieteikums, jo no nākamā mācību gada plānojam ieviest vēl vienu studiju programmu, proti, “Mašīnu projektēšana un ražošana”. Deviņdesmitajos gados mašīnbūves nozare panīka, taču nu sadarbībā ar Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociāciju esam izpētījuši, ka šādi sagatavoti inženieri ir pieprasīti gan Jelgavas uzņēmumos, gan citur Latvijā.
“Mehi” allaž bijusi vīrišķīga fakultāte. Paradoksāli, ka meitenes vidusskolā mācās labāk, tātad būtu spējīgākas izturēt samērā grūto studiju kursu.
1991. gadā, kad kļuvu par dekānu, šķiet, fakultātē nebija nevienas meitenes. Tagad atkal ir. Un ne tikai enerģētiķos, kur ir energoekonomikas apakšprogramma, bet arī tīrajās inženierzinātnēs. Pirms trim ar pusi gadiem augustā, kad uzņemšana augstskolā jau bija beigusies, pie manis atnāca kāda jaunkundze ar māmiņu un teica: “Dekān, vai jūs nevarētu mums palīdzēt. Meita jau uzņemta “veterinārmediķos”, taču tagad domājam, ka piemērotāka būtu Tehniskā fakultāte. Vienojāmies ar rektoru un “veterinārmediķu” dekānu – ja jau vēlēšanās nopietna, paņēmām. Izrādījās spoža meitene. Matemātikā, tēlotājģeometrijā, mehānikā un citos ne tik vieglajos inženierzinību pamatpriekšmetos puišiem “griež pogas”. Jāpiebilst, ka kopš 2000. gada, kad Tehniskajā fakultātē tika iekļauts Izglītības un mājsaimniecības institūts, mums ir vairākas pedagoģijas studiju programmas, kurās pārsvarā mācās daiļais dzimums. Mūsu puišiem nav vairs tik vientuļi, kā tas bija agrāk.
***
“Mehi” ir ietekmīgi…
1990. gada 4. maijā 10 fakultāšu absolventi kā Augstākās Padomes deputāti balsojuši par Latvijas valsts atjaunošanu. 8. Saeimā ievēlēti pieci “mehi”.
TF absolventi Jelgavā
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, domnieki Modris Jansons, Arnis Razminovičs, Valdis Sutens, LLU zinātņu prorektors un Jelgavas Rotari kluba prezidents Pēteris Rivža, Zemgales Attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, Jelgavas Autobusu parka valdes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Ļubļinska, a/s “Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca” prezidents Pēteris Bila, a/s “Jelgavas Piena kombināts” direktors Raimonds Golgāns, a/s “Jelgavas Gaļas kombināts” direktors Antons Kolnejs, SIA “Latvijas keramika A” direktors Egils Pinkovskis, SIA “Agro – Vita” direktors Jāzeps Kivlenieks, CSDD Jelgavas nodaļas priekšnieks Valdis Buividaitis, Jelgavas Ceļu policijas priekšnieks Aivars Putniņš un vairāki citi uzņēmumu un iestāžu vadītāji.
