Senā ebreju reliģiskā mācība Talmuds vēsta, ka Paradīzē Ādamam bijušas divas sievietes. Ieva un viņas priekštece Lilita.
Senā ebreju reliģiskā mācība Talmuds vēsta, ka Paradīzē Ādamam bijušas divas sievietes. Ieva un viņas priekštece Lilita. Abas šķietami līdzīgas, bet patiesībā tik dažādas! Ja reiz pirmās daiļā dzimuma pārstāves zemes virsū bijušas bezgala atšķirīgas, tad nav nozīmes tiekties pēc vēl skaidrākas atbildes, kādēļ mūsdienās vietu zem saules radušas divu tipu sievietes. Nu gluži kā Ieva un Lilita…
Slavenais sieviešu speciālists Zigmunds Freids apgalvoja, ka ir trīs veidu sievietes – sievas, mīļākās un pārējās. Ja tā padomā, tad, atmetot trešo, pirmie divi veidi netieši raksturo Ievas un Lilitas tēlu. Bet vispirms atgriežamies pie mitoloģiskā fonā stāstam par divām apburošajām Ādama mīļotajām un lolotajām: Ievu – mūžīgo sievišķību un Lilitu – svēto grēcīgo.
Lilita
Talmudā teikts, ka dieviete Lilita piesaucama sievietēm, kam gaidāmas dzemdības vai ir kādas seksuāla rakstura problēmas, jo tā ir dzimšanas un dzīvības dieviete. Tiesa, ne tikai… Lilitu saista arī ar ēnaino, dēmonisko pusi. Viņa – arī pazemes dieviete.
Leģenda vēsta, ka Ādams un Lilita Paradīzē dzīvoja laimīgi un draudzīgi, līdz viņu dzīvi pārvērta viens strīds. Tovakar abi gāja gulēt. Lilita piekļāva savam augumam cieši klāt Ādama roku. Tas bija skaisti un patīkami. Vēlme pēc kaut kā vairāk auga. Tad Lilita piepeši mīļotajam sacīja: “Ādam, kad mēs kopīgi dalāmies mīlestībā, tu vienmēr esi augšpusē. Ļauj, lai notiek otrādi! Es arī vēlos būt augšpusē. Tu esi smags, bet es – viegla, nedaudz šaurībā esmu ierobežota un tiek zaudēta mana kustības brīvība.” Dievs Ādamu un Lilitu bija radījis no vienas vielas, tāpēc arī sieviete jutās patstāvīga un līdzvērtīga vīrietim. Ādams nepiekāpās, palika pie sava: “Es esmu stiprākais, vadība ir manās rokās!” Tovakar nelīdzēja skaistās Lilitas mēģinājumi pierunāt savu vienīgo izmēģināt kaut ko jaunu. Viņi sastrīdējās.
Lilita, lai arī pievilcīga, dzīvīga un izaicinoša, runāja pretī, jutās neatkarīga un bija stipra. Ādamu tāda būtne līdzās neapmierināja.
Ieva
Un tad kādu nakti Dievs Ādamu uzrunāja sapnī: “Redzu, ka tev ir garlaicīgi. Es palīdzēšu – radīšu tādu sievieti, ar ko tev būs labi, un tu aizmirsīsi dumjo stāstu par Lilitu. Izveidošu citu sievieti no tavas ribas, lai viņai no tevis miesa un asinis. Viņa tev it visā sekos un būs paklausīga. Tu varēsi būt kungs, un nekad neatkārtosies vairs tāds starpgadījums kā ar Lilitu. Arī no mīlestības tu saņemsi visu, ko vien vēlēsies. Viņa nebūs tava partnere, drīzāk daļiņa no tevis paša. Jaunā sieviete tev piederēs, būs tavs īpašums.” Tā Dievs radīja Ievu.
Ādams bija bezgala priecīgs. Ārēji Ieva bija apveltīta ar tādām pašām pazīmēm kā Lilita, tikpat daiļa. Taču kādudien Ādamam sāka likties, ka Ieva nav tik dzīvespriecīga kā Lilita, arī tik draiskulīga ne. Lai arī Ievas ķermenis bija skaists bezgala, trūka Lilitas brīnišķā starojuma. Laikam ejot, Ādams aizvien biežāk domāja par Lilitu un to, cik daudz prieka caurstrāvoja viņu mīlestību… Pārāk vēlu Ādams saprata, cik lieliskas var būt attiecības ar tādu sievieti kā Lilita, ko viņš veltīgi bija pūlējies pakļaut savai gribai.
Vīrieši
Iedvesmu runāt par šo tēmu radīja režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudējums “Penelope un Diks” Dailes teātrī. Šai sarunai piemērotā interpretācijā izsakoties, īsumā izrādes saturu var raksturot šādi. Penelope, kura neprātīgi mīl savu vīru, taču tiek sāpīgi pievilta, rod spēku no gādīgās Ievas pārtapt par nežēlīgi pavedinošo Lilitu. Tā rezultātā vīrieša viltība kapitulē sievietes gudrības priekšā.
Ja reiz sievietes nosacīti var dalīt Ievās un Lilitās, kam mūsdienās vairs nav jācīnās tikai par viena Ādama sirdi, tad, loģiski, jābūt arī viņām piemērotu dažādu tipu vīriešiem. Tā arī ir, un to apliecina pētījumi. Proti, stiprā dzimuma pārstāvjus var dalīt tradicionālajos un jaunā tipa vīriešos. Pirmie ir pārliecināti, ka sievietes ir radītas mājturībai un bērniem, bet paši – darbam un naudas pelnīšanai. Viņi uzskata, ka, satiekot sievieti, viņiem jāsper pirmais solis. Savukārt jaunā tipa vīrieši ir moderno attiecību piekritēji. Sieva un vīrs strādā algotu darbu, veido savu karjeru, kā arī abi rūpējas par mājturību un bērniem. Viņi uzskata, ka sieviešu atbrīvošana no vīrieša pakļautības ir laba un vajadzīga. Jāpiebilst, ka jaunā tipa puišu kļūst aizvien vairāk. Tomēr attiecību pētnieki spriež, ka pakāpeniski augs tādu vīriešu skaits, ko, vienkārši runājot, var nosaukt par abu tipu sajaukumu.
Cik cilvēku, tik viedokļu jebkurā jautājumā. Arī par to, kādai jābūt labākajai sievietei vai vīrietim. Galu galā – “nav nozīmes meklēt Paradīzē vai peklē. Ja reiz satiksi to, sauksi par savējo.
