Ceturtdienas pēcpusdienā uz «Ziņu» lasītāju jautājumiem atbildēja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.
Ceturtdienas pēcpusdienā uz «Ziņu» lasītāju jautājumiem atbildēja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.
Viņš atbild par Saeimas pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās, ir Saeimas un Eiropas parlamenta apvienotās komisijas priekšsēdētājs par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī demokrātiskās partijas «Saimnieks» valdes loceklis.
Kādus Latvijas ražojumus iespējams pārdot Vācijā un Francijā, kas ir galvenās Eiropas Savienības politikas virzītājas?
Varam pārdot koka izstrādājumus mēbeles, dažādas koka konstrukcijas. Lielā Eiropas daļā meži ir izcirsti, bet mums vēl ir gan meži, gan kūdra. Mūsu zivju un pārtikas produkcija ES ekoloģijas normas tīrības ziņā pārsniedz divas reizes. Rīgas melnais balzams ir laba prece. Atjaunots trikotāžas kombināta «Ogre» darbs.
Eksporta struktūrā arī pirmskara Latvijā pirmajā vietā bija kokmateriāli, bet otrajā sviests. Koksne savu pozīciju kā izejmateriāls saglabājusi arī šobrīd. Bet sviesta ražotājiem jārēķinās ar tehnoloģiju un iekārtām, lai nodrošinātu darba ražīgumu.
Kā mums konkurēt ar Eiropu, kad nav līdzekļu? Cik miljonu, realizējot Māršala plānu, savulaik ieguldīja Vācijā? ES mūs neviens negaida, un mums tur nav ko darīt.
Jā, ES ir augstu attīstīta ražošana. Tuvākajos 15 gados iestāšanās ES mums nedraud.
ES ir nākotnes cilvēku sadarbības forma ar nosacījumiem, kas veidojas, pastāvot citam labklājības līmenim. Mēs no tā atpaliekam reizes 20, un līdz ar to vispirms jānodrošina minimālais ienākumu līmenis, lai apmierinātu elementāras cilvēku vajadzības.
Valdībai jānodrošina, lai pie mums neienāktu preces, ko varam saražot paši.
Strauji attīstās mazie un vidējie uzņēmumi (pēc statistikas ziņām, tādu ir 99 procenti). Diemžēl uz 1000 darbaspējīgu iedzīvotāju Latvijā izveidots divas reizes mazāk uzņēmumu nekā Igaunijā, pusotras reizes mazāk nekā Lietuvā.
Igaunijā elektroenerģijas kilovats maksā 2,6, Lietuvā 3,1, Latvijā 3,9 santīmus. Telefontarifi igauņiem ir divreiz zemāki. Tādējādi Latvijā saražotā prece iekšējā tirgū nav tik konkurētspējīga. Ja nepanāksim tarifu izlīdzināšanu, vienmēr būsim muļķīši Baltijas ģimenē.
Stimulējot savējos, pelnīsim un dzīvosim labāk. Vienā pusē ir Krievija, Baltkrievija, otrā ES. Esot pa vidu, mēs ar saviem divarpus miljoniem iedzīvotāju nevaram uzstādīt rekordus. Tāpēc pirmais uzdevums ir rūpēties par savu ekonomiku un interesēm.
Ko domājat par nāvessoda atcelšanu? Vai laikā, kad trūkst līdzekļu, ko iedalīt pensionāriem, bērniem, būtu jārūpējas par slepkavu uzturēšanu mūža ieslodzījumā un jāskrien pakaļ ES prasībām?
Nākotnē tas būtu civilizētas valsts cienīgi, bet šobrīd piekrītu, ka nauda vairāk nepieciešama citām vajadzībām, nevis atsevišķa cietuma celtniecībai. Nodokļu maksātāji pamatoti nevēlas, ka viņu nauda tiktu izmantota slepkavu un citu smagu noziegumu izdarītāju uzturēšanai.
Taču jāraugās, lai netiktu pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, jo nāvessoda izpilde ir neatgriezenisks process.
Kā jūsu partija risina jautājumu par komunālo maksājumu līdzsvarošanu ar algām?
Tas ir viens no nopietnākajiem jautājumiem, ar ko saskaras šī un saskarsies nākamā Saeima, jo Latvijā ir daudz monopolu, kas nosaka lielāku cenu, nekā ir reālās izmaksas.
Rīgā šogad pirmo reizi atklāts, ka par siltumu prasīta divreiz lielāka cena. Kāpēc mūsu cilvēki par elektrību maksā 1,3 santīmus vairāk nekā igauņi, ja tur nav ne HES, ne lētāku ražošanas iekārtu? Tātad valdībai un valsts amatpersonām jākontrolē šī monopolu apetīte.
Reizēm bezatbildīgi rīkojusies tarifu regulēšanas padome, piekrītot tarifu paaugstināšanai. Tarifus noteikti ir iespējams sabalansēt.
Kas tālāk varētu notikt ar «Saimnieka» piedāvātajiem budžeta grozījumiem?
Ja arī pārējiem kolēģiem no citām frakcijām būs veselais saprāts, uzlabojumus varētu gaidīt pēc trim mēnešiem. Trīs mēnešu analīze liecina, ka budžetā ienākuši 23 miljoni latu vairāk, nekā iztērēts. Tā ir pietiekami liela summa, lai to neizmantotu ieroču pirkšanai vai armijas palielināšanai. Uz otro lasījumu iesniegsim tos pašus priekšlikumus.
Ar ko «Saimnieks» varētu sadarboties un ar ko ne 7. Saeimā?
Noteikti nesadarbosimies ar sociālistu bloku, jo tajā ir cilvēki, kas augstāk vērtē pagātnes relikvijas. Būs grūti atrast kompromisu ar «Tēvzemi un brīvību». Tas atkarīgs no cilvēkiem, kurus ievēlēs Saeimā. Ļoti cienu Robertu Zīli, kas ir profesionālis.
Varētu sadarboties ar Šķēles Tautas partiju, ar LZS, jo mums ir līdzīgi uzskati par ES un lauku uzņēmējdarbību. LZS vienkārši nav spilgta līdera. Bet vispirms mums pašiem jāsaņem savs uzticības kvorums.
