Gunta un Edgars Dreimaņi piemājas saimniecībā Vītolu ielā Ozolniekos stādus audzē jau kopš astoņdesmitajiem gadiem.
Gunta un Edgars Dreimaņi piemājas saimniecībā Vītolu ielā Ozolniekos stādus audzē jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Trīs siltumnīcās nepilnos divsimt kvadrātmetros tomātu, gurķu un asteru stādi izaug ne tikai sev, bet arī tirgum. Saimnieki uzsver, ka savulaik sāktais jāturpina un jābūt pieticīgiem, tad darbs nes arī peļņu.
Pat vēsajā pagājušās nedēļas nogalē, kad “Ziņas” ciemojas pie Guntas kundzes, siltumnīcu dienvidu pusē logi atvērti vēdināšanai. Naktīs gan saimnieki stādu siltumnīcas aizvien pārmaiņus apkurina pēc izstrādāta grafika tā, lai ik pa trim stundām kurtuvi papildinātu ar malku. “Tad, piemēram, ap deviņiem vakarā un pusnakti ceļos un eju es, trijos un sešos rītā – vīrs,” izrādot siltumnīcas, teic Guntas kundze.
Tomāti sēti marta pirmās dekādes beigās, tiem vēl pāris nedēļu jāaug. Jau maija sākumā Dreimaņu ģimenes audzējums nonāks Rīgas Centrāltirgū, kur pastāvīgas kundes vaicās gadu gaitā pārbaudītas un pie zināmiem ļaudīm audzētas šķirnes.
Pamatā – regularitāte un precīzs darbs
Stādu audzēšanas laikā ik dienas kādam jābūt uz vietas, jo šajā darbā kļūdas pieļaut nedrīkst pat vienu reizi – precīza temperatūras regulācija un sistemātiska laistīšana ir veselīga stādāmā materiāla izaudzēšanas pamatā.
Lai izaudzētu vienādus un leknus dēstus, saimnieki savās augu mājās lieto profesionāļiem gatavotu Kaigu purva kūdru. To jauc ar minerālmēsliem, kuru normas precīzi noteikuši Agroķīmijas institūta speciālisti. Sēklas īpaši tiek meklētas pie zināmiem tirgotājiem Rīgā. “Audzējam dažādu šķirņu tomātu dēstus – kāds grib “Vidzemes karali” vai “Lietuvas milzi”, citi, kam bērni savureiz slimo, prasa dzeltenaugļu tomātus vai “mazās vīnodziņas”. Pārsvarā audzējam lielaugļu stādus, bet ir arī ķekaraugļu šķirne “Diāna”, ko lieliski var audzēt pat lecektīs,” stāsta Gunta. Pēc daudziem labi zināmās “Buļļa sirds” gan pieprasījums mazāks – lai arī augļi tumši, saldi, miltaini un lieli, to ir mazāk nekā citām šķirnēm.
Palīdz dēls un meita ar ģimenēm
Stāstot par savu nodarbošanos, Gunta Dreimane to smaidot sauc par ģimenes biznesu, jo šajā darbā roka jāpieliek arī dēlam un meitai ar ģimenēm. “Rīt visi stādi šķirošanai jāpārvieto uz lielo tuneļveida siltumnīcu. Tas ir smags darbs, kas pensionāriem divatā grūti izdarāms. Dažreiz jau nolaižas rokas, bet pēc ziemas atkal sējam un darām. Čīkstēt nedrīkst – ja gaudīsies, nekas neuzlabosies. Darbs ir iesākts, siltumnīcas uzceltas, kamēr spēks vēl ir, jāstrādā,” atvadoties teic Gunta un dodas uz siltumnīcu, kur darāmā visai dienai gana, lai pircēji kā Rīgas Centrāltirgū, tā vietējās kundes no Ozolniekiem un Jelgavas maijā kā ik gadus atkal būtu klāt, taujājot pēc lielaugļu, ķekaru, dzelteniem, miltainiem, milzīgu augļu vai garā augumā augošiem dēstiem.
